Alus - veselīgs pārtikas produkts vai tomēr kaitīgs alkoholiskais dzēriens?Kaislīgākās diskusijas par alu ir saistītas ar tā apzīmējumu – vai tas ir pārtikas produkts, vai tomēr alkoholisks dzēriens. Narkologi uzskata, ka alus tomēr ir alkoholisks dzēriens un arī no tā var veidoties atkarība - ne vien kā no alkoholiska izstrādājuma, bet arī kā savdabīga nomierinoša līdzekļa, kas ar laiku kļūst vitāli nepieciešams cīņā ar ikdienas stresu. Turklāt pierašana pie alus ir daudz slēptāka un nemanāmāka nekā tad, ja cilvēks lieto stiprākus dzērienus. Latvijā gan tieši pēdējie nodara lielāko ļaunumu, jo alus patēriņā ar saviem 65 l uz „galviņu” gadā mēs atpaliekam ne tikai no vāciešiem un čehiem, kas patēriņu mēra simtos litru, bet arī no lietuviešiem un igauņiem – par veselu trešdaļu. Toties stiprā alkohola ziņā pēc aģentūras „Canadean” datiem Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā. Dziedam par alu, bet dzeram šņabi. Sen pierādīts, ka alus un stiprāku dzērienu patēriņš atrodas apgrieztā proporcijā. Tāpēc varbūt ir vērts paraudzīties uz cilvēku veselību un mūža ilgumu tradicionālajās „alus valstīs” un pamācīties no viņiem.
Interneta vidē ik pa laikam parādās ziņas no dažādu valstu pētniecības institūtiem par alus veselīgumu. Londonas pētnieki, piemēram, atklājuši, ka alus un arī citu alkoholisko dzērienu lietošana, bet nelielos daudzumos, var uzlabot prāta spējas, īpaši sievietēm. Cilvēki, kas nedēļā patērē 1-30 dzērienus, dažāda veida intelektuālo spēju noskaidrošanas testus aizpildīja labāk nekā tie, kas alkoholu nelieto vispār.
Vispār aulus toč labāks ja negribi piedzerties totāli