1. mīts: Ar alkohola palīdzību var ātri sasildīties?!
Alkoholiskus dzērienus sauc par dedzīgiem, bet vai tie tiešām sasilda? Tādā definējumā ir iekļauta pavisam maza patiesības daļiņa. Runa ir par to, ka ja ir vēsi, palīdz aptuveni 50 gramu šņabja vai konjaka. Tie paplašina asinsvadus un normalizē iekšējo orgānu asins apgādi. Toties nākamās alkohola porcijas pastiprina asins plūsmu ādā. Tā paliek sarakšana, parādās patīkama siltuma sajūta. Bet šī sajūta ir maldinoša. Nākamās alkohola porcijas pastiprina siltuma atdevi, un organisms atdziest vēl vairāk. Alkoholisku dzērienu sildošs efekts ir stipri pārspīlēts.
2. mīts: Alkohols palielina ēstgribu
Alkoholiski dzērieni tiešām izsauc ēstgribu. Vieglas bada sajūtas parādīšanos provocē stiprie dzērieni, kuros alkohola saturs nav mazāks par 40 grādiem. Pietiekama porcija – 20-25 grami, piemēram, šņabja. Dažu sekunžu laikā bada sajūta neparādīsies, tam ir nepieciešama vismaz pusstunda-stunda. 3. mīts: Alkohols noņem stresu
Bieži vien mēs dzeram, kad mums ir skumji, garlaicīgi, gribas pārstāt domāt par problēmām, esam noguruši pēc garas darba nedēļas. Mēs visi dzeram, lai atslābinātos un aizmirstos vai arī uzlabotu sev garastāvokli. Garastāvokļa uzlabošanai pietiek ar 20-30 ml šņabja vai konjaka vai 40 ml vīna vai martini. Tādas nelielas porcijas noņem iekšējo saspringumu un palīdz atslābināties. Kas kopumā atbilst jēdzienam „noņemt stresu”. Taču mēs pie tā neapstājamies. Alkohols lielos daudzumos darbojas pēc diviem scenārijiem. Pirmais – kļūst vēl skumjāk un riebīgāk, parādās depresija, liekas, ka cilvēki nesaprot mūs un nejūt mums līdzi, tad mūsos provocē agresiju. Otrais – tā ir alkohola eiforija uz noteiktu laiku, bet pēc tam atkal ir veltīguma, bezizejas un skumju sajūta. Atbrīvošanās no stresa notiek uz īsu laiku un pēc mazas porcijas. 4. mīts: Alkohols palielina darbaspēju
Daudzi ir pārliecināti, ka alkohola ietekmē strādāt ir vieglāk. Izdzēris vīna pokālu – dzīve ir lieliska! Kā ir pierādījuši Austrālijas zinātnieki, nedaudz iereibušiem cilvēkiem domāšanas un kustības reakciju ātrums tiešām palielinās, bet individuālos gadījumos. Lielākajai daļai nelielas alkohola porcijas izsauc uzmanības koncentrācijas samazināšanos. 5. mīts: Alkohols samazina arteriālo spiedienu
Daudzi hipertonijas slimnieki domā, ka spiedienu var samazināt ar alkohola palīdzību. Tas paplašinot asinsvadus. Šajā apgalvojumā ir patiesības daļa – nelielas alkoholisku dzērienu porcijas tiešām atslābina vadu sieniņas tonusu, bet precīzāk – 100 g sausā sarkanvīna. Līdzās ar to alkohols palielina sirds darbības biežumu. Jo vairāk jūs esat izdzēruši, jo lielāks ir spiediens. 6. mīts: Kvalitatīvs alkohols nekaitē
Jebkurš alkohols toksiski ietekmē organismu. To nosaka tas fakts, ka viens no etilspirta sabrukuma produktiem ir etiķa aldehīds. Tieši tas organisma rīkojas piedauzīgi. Bet nekvalitatīvs alkohols ietekmē organismu vēl sliktāk. Jo lēti alkoholiski dzērieni neiziet cauri pienācīgai attīrīšanai, tie satur fūzeļeļļas, kuras daudzkārt pastiprina alkohola toksisku iedarbību. 7. mīts: Alkohols – zāles no saaukstēšanās
Daudzi ārstējas no saaukstēšanās ar šņabi ar āboliem, ar medu utt. Tiek uzskatīts, ka tādas zāles gan samazina temperatūru, gan aptur iesnas, gan arī samazina kakla sāpes. Daudzi ir pārliecināti, ka tā ir senā krievu recepte, un daudzi mūsu senči ārstējās līdzīgi. Pilnīgi iespējams, ka senie krievi cīnījās ar saaukstēšanos ar šņabja palīdzību. Imunitāti „uguns ūdens” nekādā veidā neuzlabo. Spirts ne visai labi ietekmē iekaisušu kaklu. Tā kā nevajag ticēt šņabja ārstnieciskam spēkam. Bet gan nelielu daudzumu uzsildīta sarkanvīna var izdzert. 8. mīts: Alus – tas nav alkohols
Ja jau alus ir vāja alkohola satura dzēriens, tad tas arī nekādā viedā nekaitē veselībai. Tā ir katastrofiska kļūdīšanās. Alū tiešām nav īpaši daudz spirta, bet alus izsauc pieradumu. Alus alkoholisms – tas vairs nav mīts, bet realitāte. 9. mīts: Alkoholā nav kaloriju
Daudzas sievietes rēķina visas apēstas kalorijas. Bet izdzertas kalorijas neņem vērā. Taču alkoholam ir ļoti augsta enerģētiska vērtība: jo stiprāks ir dzēriens, jo lielāka ir vērtība. Šis rādītājs ir augstākais šņabim spirta dēļ. Vīna enerģētisko vērtību nosaka ogļhidrāti un cukuri. 10. mīts: Ir nevis jāuzdzer, bet jāuzēd
Pārsvarā mēs esam pārliecināti, ka stipriem dzērieniem virsū ir noteikti jāuzēd. Bet uzdzert nekādā gadījumā nedrīkst. Bet arī šis apgalvojums ir ne visai pareizs. Šeit būtu jāprecizē, par kādām tieši uzkodām iet runa – karstas vai aukstas. Aukstas vāji neitralizē spirtu, tas diezgan ātri iesūcas asinīs. Tas pats notiek, kad cilvēks uzdzer virsū alkoholam. Tāpēc šajā ziņā sulas, kompoti, morsi var likt uz viena pakāpiena ar augļiem un dārzeņu salātiem.
Pavisam citādi tas ir ar karstiem un taukainiem ēdieniem, piemēram, zupām vai ragū. Tie aptur etanola iesūkšanos, samazina reibuma izpausmi, un tāpēc tos uzskata par labākajām uzkodām. Ar tiem nevar salīdzināt nevienu „uzdzērumu”.
Un dazhas bildiites!
