Āfrikas līderu tikšanās ar Braunu noritēja konsultāciju pirms G-20
valstu līderu samita Londonā, kas paredzēts 2. aprīlī, ietvaros.
Uzaicināto viesu vidū bija Libērijas, Tanzānijas un Botsvānas
prezidenti, kā arī Kenijas un Etiopijas premjerministri. Politiķi tikās
pirmdien, un sarunas galvenais temats bija izkļūšanas no globālas
ekonomiskās krīzes tās Āfrikas variantā.
Donalds Kaberuka, Āfrikas attīstības bankas vadītājs, tikšanās laikā paziņoja, ka tagadējā ekonomiskā situācija Āfrikā prasa spert ārkārtas soļus. Piemēram, pēdējos dažos mēnešos Zambijā no darba atbrīvots vairāk nekā 500 tūkstoši vara ieguves šahu darbinieku, bet Tanzānijā uz sabrukuma robežas ir lauksaimniecības sektors, jo kokvilnas cenas kritušās divkārt. Bez tam visā kontinentā jūtams lielvalstu ekonomiskās intereses krass kritums – samazinās sadarbība kā biznesa, tā tūrisma sfērās.
Galveno prasību visas Āfrikas vārdā izvirzīja Etiopijas premjerministrs Meless Zenaui – attīstītajām valstīm ir jāpalielina ieguldījumi kontinenta ekonomikā. „Katrs dolārs, kas iztērēts Āfrikas ekonomikas stimulēšanai, globālā ziņā būs daudz efektīvāks, nekā tas pats dolārs, kas iztērēts ASV vai Lielbritānijas atjaunošanai,” - paziņoja politiķis. Pēc Zenaui vārdiem, tām valstīm, kuras nesen piedzīvojušas bruņotos konfliktus, līdzīgi Etiopijai, tagadēja recesija draud ar veco problēmu atgriešanos. „Ja šis process turpināsies, tad vairākām valstīm tas nozīmēs pilnģu haosu un varmācību,” – piebilda Zenaui.
Libērijas prezidents Ellens Džonsons – Serlifs savukārt piebildis, ka bagātajām valstīm ir vērts pēc iespējas ātrāk piešķirt materiālu palīdzību Āfrikai stabilitātes nodrošināšanai reģionā, „jo tas ir daudz lētāk, nekā vēlāk finansēt miera uzturēšanas operācijas”.
Brauna atbilde bija diplomātiska. Viņš paziņoja, ka attīstīto valstu uzdevums ir „mazināt spiedienu uz cilvēkiem, kuri cietuši no krīzes (un Āfrika vairāk nekā citi pasaules kontinenti zina par šīm problēmām), kā arī pieņemt pareizos lēmumus, lai tiktu galā ar krīzi”. Britu premjers arī solīja rosināt jautājumu par atbalstu Āfrikai G-20 valstu samitā. Āfrikas politiķu tikšanās ar Braunu beidzās ar to, ka britu Starptautiskās attīstības departaments apsolīja ieskaitīt 200 miljonus ASV dolāru vienā no Pasaules bankas fondiem, kas nodarbojas ar atbalsta sniegšanu pasaules pašiem nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Vienlaikus Ķīnas - Āfrikas attīstības fonds paziņoja, kas nākamgad sāks kontinenta atbalsta programmas otro fāzi, palielinot savas investīcijas Āfrikā līdz diviem miljardiem dolāru. No 2006. līdz šīm gadam fonds investējis Āfrikā kopumā 400 miljonus dolāru. Kā paziņojis fonda pārstāvis Či Tzjaniņs. „šā brīža smagajā ekonomiskajā situācijā mums ir jādarbojas ātrāk. Āfrikas kompānijām ir nepieciešams lielāks naudas līdzekļu no Ķīnas apjoms”. Šādu rīcību Tzjansiņs skaidrojis ar faktu, ka citi investori pēdējā laikā negribīgi izrāda atbalstu kontinentam. Jāpiebilst, ka fonda nākošais ilgtermiņa mērķis ir investīciju piesaistīšana par summu 5 miljardi ASV dolāru.
Donalds Kaberuka, Āfrikas attīstības bankas vadītājs, tikšanās laikā paziņoja, ka tagadējā ekonomiskā situācija Āfrikā prasa spert ārkārtas soļus. Piemēram, pēdējos dažos mēnešos Zambijā no darba atbrīvots vairāk nekā 500 tūkstoši vara ieguves šahu darbinieku, bet Tanzānijā uz sabrukuma robežas ir lauksaimniecības sektors, jo kokvilnas cenas kritušās divkārt. Bez tam visā kontinentā jūtams lielvalstu ekonomiskās intereses krass kritums – samazinās sadarbība kā biznesa, tā tūrisma sfērās.
Galveno prasību visas Āfrikas vārdā izvirzīja Etiopijas premjerministrs Meless Zenaui – attīstītajām valstīm ir jāpalielina ieguldījumi kontinenta ekonomikā. „Katrs dolārs, kas iztērēts Āfrikas ekonomikas stimulēšanai, globālā ziņā būs daudz efektīvāks, nekā tas pats dolārs, kas iztērēts ASV vai Lielbritānijas atjaunošanai,” - paziņoja politiķis. Pēc Zenaui vārdiem, tām valstīm, kuras nesen piedzīvojušas bruņotos konfliktus, līdzīgi Etiopijai, tagadēja recesija draud ar veco problēmu atgriešanos. „Ja šis process turpināsies, tad vairākām valstīm tas nozīmēs pilnģu haosu un varmācību,” – piebilda Zenaui.
Libērijas prezidents Ellens Džonsons – Serlifs savukārt piebildis, ka bagātajām valstīm ir vērts pēc iespējas ātrāk piešķirt materiālu palīdzību Āfrikai stabilitātes nodrošināšanai reģionā, „jo tas ir daudz lētāk, nekā vēlāk finansēt miera uzturēšanas operācijas”.
Brauna atbilde bija diplomātiska. Viņš paziņoja, ka attīstīto valstu uzdevums ir „mazināt spiedienu uz cilvēkiem, kuri cietuši no krīzes (un Āfrika vairāk nekā citi pasaules kontinenti zina par šīm problēmām), kā arī pieņemt pareizos lēmumus, lai tiktu galā ar krīzi”. Britu premjers arī solīja rosināt jautājumu par atbalstu Āfrikai G-20 valstu samitā. Āfrikas politiķu tikšanās ar Braunu beidzās ar to, ka britu Starptautiskās attīstības departaments apsolīja ieskaitīt 200 miljonus ASV dolāru vienā no Pasaules bankas fondiem, kas nodarbojas ar atbalsta sniegšanu pasaules pašiem nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Vienlaikus Ķīnas - Āfrikas attīstības fonds paziņoja, kas nākamgad sāks kontinenta atbalsta programmas otro fāzi, palielinot savas investīcijas Āfrikā līdz diviem miljardiem dolāru. No 2006. līdz šīm gadam fonds investējis Āfrikā kopumā 400 miljonus dolāru. Kā paziņojis fonda pārstāvis Či Tzjaniņs. „šā brīža smagajā ekonomiskajā situācijā mums ir jādarbojas ātrāk. Āfrikas kompānijām ir nepieciešams lielāks naudas līdzekļu no Ķīnas apjoms”. Šādu rīcību Tzjansiņs skaidrojis ar faktu, ka citi investori pēdējā laikā negribīgi izrāda atbalstu kontinentam. Jāpiebilst, ka fonda nākošais ilgtermiņa mērķis ir investīciju piesaistīšana par summu 5 miljardi ASV dolāru.
Vairāk informācijas: "The Financial Times" - Africa's aid plea as 'development crisis' looms >>>
Saistītais raksts: Kuram Eiropas Savienībā ekonomiskās krīzes laikā nepieciešami vēl 50 miljoni āfrikāņu?
Saistītais raksts: Bernārs Kušners: Francijas politikas “baltā bruņinieka” aptraipītā reputācija >>>
Saistītais raksts: Ķīna būtiski palielinājusi sava bruņojuma eksportu uz Āfrikas valstīm >>>