Kā jau teikts, kalendārs ir sadalīts vairākos ciklos, no kuriem patlaban rit piektais. Pareizāk sakot, iet uz beigām. Nelāgas priekšnojautas uzdzen jau tas apstāklis, ka, ja ticam leģendām, visi iepriekšējie cikli beigušies diezgan nelāgi. Ar civilizācijas bojāeju, ja vēlaties dzirdēt skaidru valodu. Pirmo ciklu, kas ilga 4008 gadus, noslēdza grandioza zemestrīce, kurā gāja bojā gandrīz viss dzīvais.
Otrais cikls turpinājās 4010 gadus un tā finālā pasauli piemeklēja baisas viesuļvētras. Atkal viss un visi pagalam. Trešo, 4081 gadus ilgo ciklu vainagoja vairāki postoši vulkānu izvirdumi. Ceturtais cikls bija mazliet garāks – 5026 gadi – un tā izskaņā mūsu senči gāja bojā plūdos. Laikam jau tajos pašos, par kuriem šis tas teikts Bībelē. Mūsu – piektais cikls ir ieplānots visilgākais – 5126 gadi, taču teju teju tie būs cauri un, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, neko labu mums kalendāra beigas nesola.
Jo vairāk tādēļ, ka, it kā nepietiktu ar maiju kalendāra solītajām nepatikšanām, 2012. gada 21. decembrī ir gaidāma planētu parāde. Proti, vienā līnijā nostāsies Saturns, Jupiters, Marss un Zeme. Pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs, jo planētu parādes novērotas arī agrāk un nekādas globālas kataklizmas to dēļ nav izcēlušās. Problēma tā, ka šoreiz vienā rindiņā sastāsies ne tikai Saules sistēmas planētas, bet arī citu galaktiku planētas, kas notiek ārkārtīgi reti – reizi 26 000 gadu. Tā vismaz apgalvo zinātnieki. Ja nu pieņemam, ka planētu parāde ievadīs pasaules galu, tad mēs pat varam pateikt, kad un cikos tas sāksies – 2012. gada 21. decembrī plkst. 11:11. Brokastis paēst paspēsim, bet pusdienas diez vai.
Par to, kā pasaules gals izskatīsies, domas dalās. Vieni speciālisti saka, ka planētu parādes rezultātā nobīdīsies Zemes poli, kā rezultātā klimats saies pilnīgā sviestā un dabas katastrofas sekos viena pēc otras. Citi saka, ka zemestrīces un cunami mēs uz kakla dabūsim arī bez polu nobīdes. Trešie oponē – nē, kungi, nelaimes sāksies ar to, ka Zemē ietrieksies liels asteroīds! Bet vēl ceturtie gādīgi piebilst: jā, jā, būs gan asteroīds, gan arī zemestrīces! Un nez kāpēc neviens nesola, ka planētu parādes rezultātā uzlabosies laika apstākļi un atjaunosies mencu populācija Baltijas jūrā...
Būvē laivu! Pamēģināsim tikt skaidrībā, ar ko tad mums draud visas augstāk minētās kataklizmas. Piemēram, viena no hipotēzēm apgalvo, ka nelaimes sāksies Savienotajās Valstīs esošajā Jeloustonas nacionālajā parkā. Izrādās, zem tā ir sens vulkāns, kas pēdējā laikā tā kā sākot aktivizēties. Daži gudrinieki uzskata, ka gaisā tas iešot akurāt 2012. gadā un sekas būšot tādas, ka nevienam maz nelikšoties. Vulkānisko pelnu mākonis pacelsies 40 kilometru augstumā, un jau pirmajās stundās pēc izvirduma ies bojā viss dzīvais 1000 kilometru rādiusā ap epicentru. Taču sekos vēl arī zemestrīce un cunami, kas izpostīs visu Ziemeļameriku. Arī mums, eiropiešiem, klāsies plāni: sauli uz ilgu laiku aizsegs pelni, kā rezultātā strauji samazināsies gaisa temperatūra – dažviet tā var nokristies līdz pat mīnus 50 grādiem, bet vidējā temperatūra būs apmēram mīnus 25 grādi. Tāds aukstums turpināsies vismaz pusotru gadu, un pārdzīvot to lemts būs retajam. Ja arī mēs nenomirsim no aukstuma, tad no bada gan, jo visa dzīvnieku un augu valsts spelgonī būs gājusi bojā.
Šī ir visskarbākā no hipotēzēm. Pārējās pieļauj vismaz kaut kādu iespēju izdzīvot. Piemēram, kāds visai populārs gaišreģis, vārdā Maikls Gordons Skallions, jau gadiem ilgi regulāri savās vīzijās redzot šādu te nākotnes ainu.
Pasauli piemeklēs milzu plūdi, kas radikāli mainīs kontinentu izskatu un klimatu. Zem ūdens pazudīs liela daļa Ziemeļamerikas, bet vietā parādīsies vairāk nekā 100 salu un saliņu. Pa burbuli aizies arī lielākā daļa Centrālamerikas un Dienvidamerikas. No Japānas, Korejas un Filipīnām paliks vien atmiņas.
Nogrims ceturtā daļa Austrālijas, toties Jaunzēlande kļūs lielāka, jo tektonisko pārmaiņu rezultātā no dzelmes pacelsies jauni sauszemes pleķi. Āfrikas kontinentu ūdens sadalīs vairākās daļās. Kas notiks ar Latviju un mums? Nekas labs – zem ūdens pazudīs visa Baltija, izņemot varbūt Lietuvas dienvidu daļu.
Mēs gan nebūsim vienīgie, kam klāsies tik plāni – arī no Skandināvijas pāri paliks vien dažas salas. Un nemaz nedomā slēpties pie draugiem Īrijā – arī tā nogrims! Vismaz lielākā daļa noteikti. Gabals Lielbritānijas gan, iespējams, saglabāsies. Kopā saplūdīs Baltijas, Melnā un Kaspijas jūra, un tas nozīmē, ka no kartes pazudīs ne vien Baltija, bet arī Rumānija, Bulgārija, Azerbaidžāna un Krievijas Eiropas daļa. Nekas daudz pāri nepaliks arī no Francijas un Spānijas.
Ir gan arī labas ziņas! Saskaņā ar vielu nezūdamības likumu, pazudušo zemju vietā parādīsies jaunas. Kad nokusīs Antarktīdas ledāji, tad pāri palikušās cilvēces acīm pavērsies lauksaimniecībā izmantojamas zemes – Skallions apgalvo, ka pasaules klimats pēc visām šīm katastrofām būšot patīkamāks nekā tagad. Bet kaut kur Bermudu salu rajonā no dzelmes pacelsies sendienās nogrimusī leģendārā Atlantīda. Parakņājoties pa tās drupām, mēs (pareizāk sakot, tie, kas būs pārdzīvojuši katastrofu) atradīsim tik pārsteidzošas tehnoloģijas, ka to ieviešana mūsu dzīvi padarīs gaišu un laimīgu. Jaunas zemes parādīsies arī Klusajā okeānā, kur uzpeldēs sensenos laikos nogrimušais Lemūrijas kontinents. Nē, lemuri to neapdzīvoja, tur mitinājās cilvēki, turklāt ļoti gudri cilvēki, kuru zināšanu atliekas arī mums lieti noderēs. Tādas, lūk, prognozes Skalliona izpildījumā.
Ir gan arī mīkstsirdīgāki pareģi, kas tik briesmīgas riebeklības nesola. Nē, viņi saka, milzum lielu plūdu varbūt arī nebūs, taču klimats zemestrīču rezultātā gan mainīsies pamatīgi, jo savu tecējumu mainīs Golfa straume. Iznākumā Rietumeiropā laika apstākļi būs reti pretīgi – auksta jo auksta ziema un ļoti karsta vasara. Latviešiem, ja visi nebūsim noslīkuši, šāds scenārijs sola puslīdz ciešamu dzīvi – klimats gan kļūs mitrāks, taču lielākoties laiks būs silts. Tik silts, ka kāpostu un ķirbju vietā Vidzemē varēsim audzēt persikus un arbūzus. Vēl lielāki prieki gaida afrikāņus – ņemot vērā, ka Golfa straume nogriezīsies uz Āfrikas pusi, Sahāras tuksneša vietā drīz vien pletīsies pļavas un tīrumi. Citplanētiešu pēdas Kad nu esam iepazinušies ar visām nejēdzībām, ko mums sola maiji un viņu sekotāji mūsdienās, rodas loģisks jautājums – atvainojiet, bet kur gan aizvēsturiskie mežoņi ņēmuši visu šo derīgo informāciju? Šaujampulveri un internetu izgudrot viņi nejēdza, bet izskaitļot, pēc cik tūkstošiem gadu civilizācija ies bojā – to gan vienmēr laipni? Nē, uz to iebilst spečuki, kas šo tēmu pētījuši gadiem ilgi, maiji paši kalendāru un visu pārējo neizgudroja, to viņiem uzdāvināja citplanētieši! Šie paši spečuki pat ir gatavi precizēt, no kurienes kosmiskie viesi ieradušies – no planētas ar nosaukumu Nibiru.
Varētu jau par šiem stāstiem smalki paņirgāties, taču ir daži fakti, ko racionāli izskaidrot tiešām nav viegli. Maiji, sastādot savu kalendāru, ir nodemonstrējuši tik labas zināšanas astronomijā, ka, vienkārši blenžot debesīs, tāda līmeņa sasniegšanai, pēc zinātnieku domām, būtu vajadzīgi 10 000 gadi. Starp citu, maiji nebūt nebija vienīgie sendienu gudrinieki – tikpat plašas zināšanas astronomijā, spriežot pēc liecībām, kas saglabājušās, bija uzkrājuši arī tagadējās Irākas teritorijā pirms 6000 gadiem dzīvojušie šumeri. Izrādās, šie puiši bija lietas kursā par Saules sistēmas uzbūvi un prata veikt visai sarežģītas matemātiskās darbības. Taču šumeru Saules sistēmas aprakstā ir viena lieka planēta – tā pati jau pieminētā Nibiru. Pēc šumeru domām, tā pa izplatījumu riņķo tik garā un izstieptā orbītā, ka Saules sistēmu šķērso vien reizi 3600 gados. Interesanti, ka viens otrs mūsdienu astronoms arī pieļauj šādas planētas eksistenci. Tālāk jau seko pilnīga zinātniskā fantastika un seriāls “Svešie” piedevām: ja ticam leģendām, tad Nibiru iemītnieki pirms vairākiem simtiem tūkstošu gadu apciemojuši Zemi un brīvā brīdī nodevušies aizraujošiem ģenētiskiem eksperimentiem. Proti, sakrustojuši Zemes mērkaķi ar kaut kādu Nibiru radījumu. Un kas rezultātā iznāca? Pareizi – cilvēks! Kuram tad arī nibirieši atstāja mantojumā kosmiskās kartes un kalendāru.
Lai arī šumerus un maijus šķir okeāns un vairāki tūkstoši kilometru, tomēr visai līdzīgas ziņas rodamas arī maiju leģendās. Par nibiriešu intīmajām attiecībām ar pērtiķiem gan maiji neko nevēsta, taču viņiem ir teiksma par četriem Jaguāriem, kas ieradušies uz Zemes pēc lielajiem plūdiem. Cik noprotams, par jaguāriem godāti citplanētieši, kas saveduši kārtībā mūsu planētas klimatu un atstājuši cilvēkiem kaudzīti dāvanu, tostarp arī kalendāru un – uzmanību! – kristāla galvaskausus. Jā, jā, tos pašus, par kuriem vēsta jaunākais grāvējs no sērijas par “melno arheologu” Indiana Džonsu. Katrs no minētajiem četriem Jaguāriem izveidojis uz Zemes savu rasi – baltos, melnos, dzeltenos un sarkanādainos cilvēkus. Bet, lai būtu interesantāk, cilvēces veidošanas procesā nelegāli iejaukušies vēl kaut kādi citplanētieši, kas apzināti sačakarējuši mūsu DNK, kā rezultātā cilvēki izveidojušies nevis kā gudras, skaistas, godīgas un visādi citādi ideālas būtnes, bet gan visā visumā diezgan zemiski radījumi. Un, kad nu pavisam drīz pasaules gals būs klāt, Jaguāri atgriezīsies un atkal sakārtos visas lietas. Tiesa, sakārtos pēc sava prāta, kas ar mūsu vēlmēm var arī nesakrist.
Pozitīvisma kampaņa Par laimi, netrūkst arī gudru cilvēku, kas sa ka – nekas īpašs 2012. gada nogalē ar mums nenotiks. Astronomi uzskata, ka par asteroīdu, kas varētu nopostīt planētu, uztraukties nevajadzētu, jo visi potenciāli bīstamie izplatījumā lidojošie ķermeņi ir apzināti un pat tuvākais no tiem mums virsū var uzskriet vien pēc pārdesmit gadiem. Un arī tad šāda iespēja būs ārkārtīgi niecīga. Savukārt matemātiķi saka, ka maiju kalendāram vispār nav vērts pievērst pārāk lielu uzmanību, jo nemaz jau tik precīzs tas nav. “Sava kalendāra aprakstu maiji mums nav atstājuši. Var jau būt, ka apraksti tiešām bija, taču tos iznīcināja katoļu mūki. Tādēļ mēs varam vien izteikt dažādus pieņēmumus par maiju kalendāra sistēmu. Piemēram, mīts par maiju kalendāra izcilo precizitāti ne ar ko nav pierādīts. Ja saka, ka maiji noteikuši dienu skaitu gadā ar precizitāti līdz desmitdaļai, tad neticiet. Kalendārs nav hronometrs. Jebkurā kalendārā mazākā vienība ir diena. Bet mazāku vienību mērīšanai izmanto pulksteni un hronometru,” saka krievu matemātiķis un fiziķis Vladimirs Pahomovs. Vēl viena nianse – patiesībā maiji neaprobežojās ar vienu kalendāru, viņiem tādu bija vairāki, ko izmantoja dažādām vajadzībām: piemēram, reliģiskiem rituāliem. Paralēli pastāvēja, teiksim, mums labi zināmais kalendārs ar 365 dienām gadā, kā arī kalendāri ar 360 un 260 dienām. Izvēlies, kas labāk patīk.
Pat, ja pieņemam, ka versijās par 2012. gada jautrajiem notikumiem ir kāds patiesības grauds, tad nav izslēgs, ka mūs gaida satriecošas un nebūt ne sliktas pārmaiņas. Daļa pētnieku uzskata, ka nav, ko uztraukties par dabas katastrofām, jo 2012. gada decembrī mainīsies paši cilvēki. Ieklausies uzmanīgi un pieraksti, lai vari pastāstīt draugiem, kas viņus gaida! Notiks kvantu lēciens (kā tas izskatās, neprasi) un cilvēce pārcelsies citā dimensijā, pārvēršoties par jaunu rasi. Mēs ieiesim astrālā, atmetot visas savas sliktās īpašības, ieskaitot tādus nebūtiskus paradumus kā ēšana un, atvainojiet, dabisko vajadzību kārtošana. Arī sekss mums vairs neliksies interesants, jo cilvēku ķermeņa uzbūve mainīsies – mēs sāksim izstarot gaismu, kājas kļūs garākas, izstiepsies arī galvaskauss, bet kustības kļūs līganas un bremzētas. Beigu beigās pamazām droši vien vispār pārtapsim nemateriālās būtnēs. Iespējams, ka transformācijas process skars arī kapus un augšāmcelsies mūsu senči, kas arī būs iegājuši jaunajā dimensijā. Cilvēki beidzot iemācīsies izmantot visas savu smadzeņu iespējas (zinātnieki uzskata, ka patlaban lielākā daļa mūsu potenciālo prāta spēju dirn bezdarbībā), sapratīs, ka slikti uzvesties nav pareizi un mūsu dzīve kļūs gaiša, skaista un mīlestības pārpilna. Drosmīgākie no nākotnes modelētājiem ir aizfantazējušies pat tik tālu, ka apgalvo – pasaule iegūs vēl vienu jaunu dimensiju, kurā domas spēs materializēties. Kā tas varētu izskatīties praksē, to gan mēs neņemamies aprakstīt – piedodiet, bet tik tālu mūsu iztēle nesniedzas pat stimulējošu preparātu iespaidā. Acīmredzot teorētiķiem ir pieejamas daudz spēcīgākas domas lidojumu stimulējošas vielas...
