Turpinājums iepriekšējam rakstam! Ja vēlies redzēt visas nedēļas kopā, ej manā blogā: http://auzans.blogspot.com/p/norge.html
10. Janvāris
Šodien man bija lielā šoping diena. Es iegādājos 5 klades! Un pildspalvu...nemaz nespēju aprakstīt, cik es biju laimīgs jo pie klases Norvēģis nepieskaitīja man pildspalvu...Varbūt liekas, ka nieks, bet tas nieks maksā 1,50 LVL) So long suckers!
Es biju arī uz supermārketu ar nosaukumu KIWI (iespaidīgi, ne?) Sapirkos dažādu paiku. Ir ļoti svarīgi nopirkt kādus dārzeņus, jo citādāk šiten mūžīgajā ziemā tu vienkārši izlaidīsi garu...Es nopirku Burkānus un zaļus banānus ar cerību, ka viņi paliks dzelteni. Vēl es nopirku matu želeju, tāpēc tagad būšu spicais čalis!
Ziniet, kas ir jautri, slidināties...man var būt labākie protektori zābakam, bet kad es noslidinos no kalna, es tik un tā atpakaļ tikai ar grūtībām tiku. Pusdienās nopirku zivi, jo tās šeit ir relatīvi lētas...45 minūtes jācepj krāsnī...bet man liekas, ka es pamācību (Norvēģu valodā) izlasīju k-kā ne tā, jo zivs garšoja ne visai patīkami!
Vakarā iefiltrējos par brīvu vietējā volejbola komandā...es 2x mēnešus nebiju sportojis un nu tagad jūtos...piedodiet par rupjību – Kā izdirsta jāņoga! Nu ko, rīt sākās lekcijas, tad nu iešu gulēt!
12. janvāris
Nu, lūk, vakardien aizvadīju pirmo lekciju šeit. Web Design...vispār labais, esmu priecīgs, jo man nav jāpērk neviena grāmata par miljons latiem! Bija tīri interesanti, pirmajā nodarbībā (kas ilga 4 h) mūs iepazīstināja ar pavisam vienkāršām interneta lietām, piemēram, blogu taisīšanu! Likās ļoti vienkārši, es pat palīdzēju vienai Norvēģietei, kura no šitā visa vispār neko nesaprata.
Taču šodiena sākās ar FAIL...es no rīta puses nolēmu kārtīgāk nomazgāt traukus, un sanāca mazliet smieklīgi. Joana(meitene no iepriekšējā semestra, kura man atstāja visādas noderīgas lietas) bija atstājusi man arī trauku mazgājamo šķidrumu, vismaz es tā domāju! Kad sāku mazgāt traukus izrādījās, ka tas nemaz nav domāts traukiem jo tecēja ārā biezs brūngans šķidrums. Nu ko, es gāju pie gudrākiem cilvēkiem, lai man iztulko, kāds ir iepakojuma saturs. Viņi teica, ka tās ir sinepes. Tas manu bēdu mazināja, jo nospriedu, ka varēšu pagatavot k-ko ar sinepēm. Tā arī izdarīju un mēģināju pie vakariņam izmantot sinepes kā ēdamo klāt. Garša?!?! Ziniet kā ir, tagad es vairs neesmu drošs, varbūt tas tomēr bija trauku mazgājamais līdzeklis.
13. janvāris
Haļavas nesāk beigties. Vakarnakt vietējā boulinga halle uzsauca studentiem boulingu un biljardu pa brīvu. Tas nu gan bija labais, sen nebiju spēlējis. Tiesa sākums bija graujošs, 1 ķeglis (apbrīnojami) Bet nu es sakačājos un beigās savācu 96 punktus un tas man deva 3. Vietu pie mūsu celiņa...Uzvarēja Norvēģu meiča...(man jau gribās domāt, ka tāpēc, ka tāda pievilcīga bija)
Šodien atkal bija agrās lekcijas..man patīk Web Design...ir ko noņemties...un visu laiku tikai praktiskie kursi..tas ir baigi labais! 4 stundas paiet nemanāmi.
Tagad atkal maza atkāpa lai iemācītu jums k-ko no kulinārijas noslēpumiem. Tātad: Es nopirku saldētus dārzeņus (burkānus, zirņus, un tos dzeltenos, ā pareizi, kukurūzu) Nju un domāju, ka uzbliezīšu zupu...Rezultāts...ūdens ar pussaldētiem dārzeņiem...nāk par labu figūrai...garša: ar daudz sāli var ēst.
Šodien man beidzot bija otrā lekcija „Industrial buying behavior” Tātad sākšu ar pasniedzēja aprakstīšanu...viņu var aprakstīt ar vienu vārdu: „Ušakovs” Nē, nopietni pasniedzējs ir izspļauts Ušakovs. Tā pati frizūra, tās pašas brilles. Es pat apsveru domu pa kluso viņu nofočēt un aizsūtīt uz „Nekā personīga” Ko var zināt, varbūt mūsu galvaspilsētas mēram ir dvīņu brālis par ko neviens neko nezina?!?! Par kursu...nu šitais būs baigais...vienā nodarbībā vairāk angļu valodas svešvārdu nekā Ventspilī mēneša laikā...bet nu pamatdomu saprotu(vismaz man patīk tā domāt)
15. Janvāris
Manuprāt, iesviest superlīmi atvilktnē kopā ar visiem svarīgajiem dokumentiem bija stulba doma. Bet ne jau tāpēc, ka tā varētu izlīt vai sabojāt dokumentus, bet gan tāpēc, ka es viņu tur noteikti nemeklēju, tāpēc man prasīja ilgu laiku, lai atkal salabotu zābakus. Esmu jau piešāvies. Ja no manis neiznāks nekāds biznesa cilvēks, es noteikti kļūšu par kurpnieku.
Vakardien mani burtiski pierunāja iet spēlēt florbolu ar vienu sektu, kas saucās KIRK vai arī KRIK, es neatceros. Patiesībā tas bija to vērts un es neko nenožēloju. Sen nebiju tā izskrējies. Tā ir kristiešu organizācija, kur sākumā pasaka kādus dieva vārdus un tad 2h nodarbojas ar sportu. Riktīgi labais bija, un tā kā es sapratu tikai „Tusen takk” (liels paldies) no visa, ko viņi teica es jūtos labi, un manas smadzenes viņiem neizskalot. Patiesībā jau tur bija daudz jauku cilvēku, norvēģu, un forša atmosfēra, nākoš piektdien iešu atkal.
Laiks kādai īpatnībai pa Norvēģiju. Viņiem ir k-kāda ieciklēšanās uz plastikāta kartēm. Es šeit esmu tikai nedēļu, bet man jau ir trīs tādas kartes. Viena skolai, lai atvērtu vajadzīgās durvis un printētu. Par skolas karti muļķīgākais ir tas, ka, lai tā darbotos kā studentu karte, man ir nepieciešams līdzi papīrīts, kas to apliecina..Cik tad stulbi ir tas?
Tad man ir karte sporta klubam. Nu labi, to var saprast. Bet kāpēc viņi uztaisīja tādu pašu karti priekš tam, lai es varētu izmazgāt savas drēbes? Tieši tā, man ir speciāla karte priekš veļas mašīnas. Neesmu vēl izmēģinājis, bet doma kā tāda mani apbur. Cik tad tālu var iet? Es apsveru, ka varbūt jāiekrāj ūdens, jo iespējams drīz vajadzēs karti, lai piepildītu savu ūdens pudeli no krāna. Starp citu Norvēģijā krāna ūdens ir ļoti kvalitatīvs un labs. Tāpat, kā Latvijā.
