AIDS ir inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe. Vārds "AIDS" ir saīsinājums no acquired immunodeficiency syndrome. Šis nosaukums atsaucas uz faktu, ka HIV nopietni bojā pacienta imūnsistēmu. Pirmoreiz saslimstība ar AIDS konstatēta 1981. gadā ASV, bet pētnieki atklājuši pat tik senus saslimšanas gadījumus kā 1959. gadā bijušie. Pasaulē diagnosticēti miljoniem saslimšanas ar AIDS gadījumu.
Simptomi
HIV var atrasties ķermenī 2-12 gadus, tam ārēji nekādi neizpaužoties. Inficēta persona var nodot vīrusu citai personai gan tad, kad ir simptomi, gan tad, kad to nav. Infekcija ar HIV visiem inficētajiem ilgst visu mūžu. Cilvēkiem, kas inficējušies ar HIV, pamazām parādās simptomi, ko var izraisīt arī mazāk svarīgas kaites. Gadījumā ar HIV infekciju šie simptomi ir paildzināti un bieži arī stiprāki. Simptomi mēdz būt šādi: palielināti limfmezgli, nogurums, drudzis, apetītes un svara zudums, caureja, mutes un vagīnas iekaisumi un infekcijas, nakts sviedri utt.
Parasti HIV izraisa spēcīgu “šķērdēšanas sindromu”, kas izpaužas kā nopietns svara zudums, vispārēja veselības pasliktināšanās un beigās arī nāve. Daudzos gadījumos vīruss inficē smadzenes un nervu sistēmu. HIV var izraisīt plānprātību, kam raksturīgas sajūtu, domāšanas vai atmiņas problēmas. HIV smadzeņu infekcija var izraisīt arī kustību vai koordinācijas problēmas.
Kā HIV tiek pārnēsāts
Pētnieki ir atklājuši trīs HIV pārnēsāšanas veidus: (1) dzimumsakari, (2) tiešs kontakts ar inficētām asinīm un (3) slimības pāriešana no inficētas sievietes uz embriju vai zīdaini. Visbiežāk sastopamais saslimšanas vaids ir dzimumsakari ar inficētu personu. HIV tiek pārnēsāts visās dzimumsakaru formās, ieskaitot anālo un orālo seksu.
Cilvēki, kas sev injicē narkotikas, var saskarties ar inficētām asinīm, lietojot zemādas adatas un šļirces. Asins pārliešanu un transplantāciju saņēmēji un cilvēki ar hemofīliju var nākt saskarē ar vīrusu caur inficētu donoru asinīm, asiņu komponentiem, audiem vai orgāniem. Tomēr gan ziedoto asiņu, gan orgānu donoru pārbaude praktiski nepieļauj iespēju inficēties šādā ceļā. Veselības aprūpē strādājošie var inficēties, nonākot tiešā saskarē ar inficētām asinīm. Tas var notikt, savainojoties ar adatu vai kādu citu asu priekšmetu, ko izmanto HIV slimnieka ārstēšanā. Daži pacienti inficējušies, ar HIV inficētam zobārstam labojot zobus.
Inficēta grūtniece var nodot HIV vīrusu auglim pat tad, ja viņai nav simptomu. Inficēta māte var inficēt mazuli, to barojot ar krūti.
Pētījumi liecina, ka HIV netiek pārnēsāts pa gaisu, ēdienu un ūdeni vai ar insektu palīdzību. Nav zināms neviens gadījums, kad inficēšanās notikusi, izmantojot vienu virtuvi vai virtuves piederumus, vannasistabu, ģērbtuvi, dušu, dzīvojamo telpu vai klasi.
Izsargānšanās no HIV
Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV vīrusu, jāizvairās no seksuālām attiecībām ar personām, kas ir vai varētu būt inficētas. Efektīvākais izsargāšanās veids ir atturēšanās no seksuālām attiecībām vai intīmas attiecības ar tikai vienu, neinficētu personu. Medicīniskās un veselības aizsardzības autoritātes iesaka lietot prezervatīvu, stājoties dzimumsakaros ar personām, kas inficējušās ar HIV, vai personām, kuru infekcijas statuss ir nezināms. Narkotiku lietotājiem vajadzētu izvairīties no tādu zemādas adatu lietošanu, ko jau lietojusi cita persona. Ārsti iesaka ar HIV inficētām sievietēm nebarot savus bērnus ar krūti.
Daudzās valstīs visas ziedotās asinis pārbauda ar HIV noteikšanas testiem. Šie testi ir ievērojami paaugstinājuši asins pārliešanu drošību. 1992.gadā asinis sāka pārbaudīt arī pret HIV-2.
Veselības aizsardzības organizācijas ir izveidojušas norādījumus, kas palīdzētu izsargāties no HIV ārstniecības jomā. Tagad ārsti, zobārsti un citi veselības aprūpes darbinieki daudzu pārbaužu un procedūru laikā lieto cimdus, maskas un citus aizsargājošus apģērba gabalus.
Pētnieki strādā, lai izveidotu drošas, efektīvas un ekonomiskas vakcīnas pret HIV infekciju. Tomēr pat tad, ja HIV pārnēsāšana tiktu pārtraukta, vēl daudzus gadus turpinātos AIDS gadījumi. Tas notiktu tāpēc, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē jau ir inficējušies ar vīrusu, un tiem vēl attīstīsies slimība. Rezultātā zinātnieki mēģina izveidot vakcīnas, lai stiprinātu imūnsistēmu cilvēkiem, kas ir inficējušies ar HIV.
AIDS Pasaulē
Gandrīz katra nācija Pasaules Veselības organizācijai ziņojusi par AIDS gadījumiem. Visvairāk HIV inficēto dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Līdz 1994. gadam tur bija jau vairāk kā 2 miljoni AIDS gadījumu un apmēram 9 miljoni cilvēku bija inficējušies ar HIV. Āfrikā, Indijā un Dienvidaustrumāzijā HIV pārnēsašana parasti notiek starp heteroseksuāliem vīriešiem un sievietēm. HIV infekcija ir kļuvusi par epidēmiju vairākām straujas attīstības nācijām. Daudzās no šīm valstīm veselības aizsardzības iestādēm trūkst līdzekļu, lai pienācīgi ārstētu pacientus un cīnītos pret epidēmiju ar izglītības palīdzību.
