• Centies pamosties pats, bez modinātāja.
•
• Tikko kā esi pamodies, nekusties! Ja esi pamodies ar modinātāja palīdzību, labāk to ignorēt, lai pīkst… Galvenais, domā par sapni!!
• Piedomā par katru lietu, ko vēlies atcerēties. Sāc ar pirmo, ko atceries (parasti tas ir pēdējais notikums sapnī). Mēģini atcerēties, kas notika pirms tam, un vēl pirms tam, un vēl pirms tam…
• Ja nespēj neko atcerēties, tad pie sevis prātā skaiti mantru RAOM GAOM (rrrrrrraaaaaaooooommmmmm gaaaaaaoooommmmm… taa izstieptā veidā) līdz prātā ataust pirmās atmiņas. Tad mantru pārtrauc un atceries sapni iepriekš aprakstītajā kārtībā.
• Ieteicams arī sapni uzreiz pierakstīt, jo pretējā gadījumā tas var pazust no atmiņas nepilnas stundas laikā. Ja nav kur pierakstīt, tad visa nākamā stunda ir jāpavada pārdomājot šo sapni garīgā ziņā.
Sapņu skaidrojums…
Lai gan tu varbūt teiksi, ka sapņus neredzi vispār, psihologi skaidro, ka tos redz katrs. Cits jautājums – vai tu tos atceries.
Nav skaidri zināms, kāpēc daži cilvēki savus sapņus vispār neatceras, taču iespējams, ka tos atcerēties neļauj cenzūra.
Jo vairāk cilvēks domā par sapņiem un analizē tos, jo lielāka iespēja, ka viņš biežāk atcerēsies sapnī redzēto. Jo aktīvāk cilvēks risina savas problēmas, jo mazāk viņu nomoka sapņi. Sapņu skaidrošana ir ļoti individuāla. Protams, daudzām tautām ir savas sapņu skaidrošanas tradīcijas, un daļa taisnības jau tur ir. Ja vecmāmiņa teica, ka ūdens sapnī nozīmē slimību, tā arī notiek. Bieži vien mūsu jutekļi slimības signālus uztver ātrāk, nekā mēs saprotam ar prātu. Šī informācija par slimību un to, ka tās gadījumā sapnī jāredz ūdens, kaut kādā veidā saslēdzas, un tu patiešām sapnī ieraugi ūdeni. Sapņa saturs veidojas, ņemot vērā tavu uzkrāto informāciju.
Vienmēr svarīgi sapņos ievērot skaitļus. Piemēram, tu atrodies kādas mājas ceturtajā stāvā. Nu tad pārdomā, kas tev asociējas ar skaitli „4”.
Arī skaņas, krāsas un smaržas var būt ļoti nozīmīgas un skaidrojošas.
Infantilie un pārveidotie sapņi… Sapņi, kas kaut ko nozīmē…Iegrimstot miegā, tajās aptuveni astoņās stundās mēs saskatāmies tādus skatus, kādus nebūtu spējīgs radīt pat slavenākie sapņu transformētāji kinomākslā. Nozvana modinātājs, tu piecelies un no redzētā atceries vien tik vien kā sajūtas, bet pēc pāris minūtēm arī tās jau ir izgaisušas. Tomēr speciālisti iesaka neattiekties pret sapņiem tik pavirši. Tie ir tikpat svarīgi un nozīmīgi kā reālā dzīve, kas notiek mums apkārt. Tie šifrētā veidā sniedz mums ļoti nepieciešamu informāciju. Atšifrēšanai nederēs sapņu grāmatas, jo speciālisti uzskata, ka nav iespējams radīt universiālus sapņu skaidrojumus.
Infantilie un pārveidotie sapņi Sapņu veidu ir bezgalīgi daudz. Visizplatītākie ir tā dēvētie infantilie sapņi, kas ir mūsu ikdienas vēlmju piepildījums. Tie ir sapņi par lietām, kuras cilvēks nespēj piepildīt reālajā dzīvē, un tāpēc šīs vēlmes apmierina sapnī. Piemēram, tev ir alerģija pret zemenēm, bet sapnī tu redzi, ka ēd milzīgu porciju zemeņu ar putukrējumu. Šiem sapņiem pieskaitāmi arī seksuālie sapņi. Taču seksuālās vajadzības ir vienīgās, kuras sapņa laikā patiešām iespējams apmierināt. Pamostoties tu nevari justies paēdis, padzēris, bet pēc erotiska sapņa noskatīšanās tu vari justies seksuāli apmierināts/-a. Cita veida sapņi ir transformētie sapņi, kas ir apstrādāta zemapziņas informācija. Šos sapņus cilvēki arī visbiežāk atceras. Jo sapnis nesakarīgāks, murgaināks un jokaināks, jo tas ir vieglāk analizējams. Savukārt, jo sapnis loģiskāks un saprotamāks, jo grūtāk analizējams. Freids uzskatīja – tas tāpēc, ka informācija tiek tik ļoti sakārtota, ka no patiesās informācijas sapnī nekas vairs nav palicis.
Pirmās zinātniskās teorijas par sapņiem… Pirmā zinātniskā teorija par sapņiem pieder Zigmundam Freidam, kurš uzskatīja, ka sapņi ir karalisks ceļš uz zemapziņu. Viņš skaidro, ka cilvēkam ir apziņa, zemapziņa un priekšapziņa. Pēdējā glabājas tā informācija, kuru mēs vairs neapzināmies, bet kura nav arī paglabāta zemapziņā. Starp priekšapziņu un zemapziņu kā filtrs darbojas cenzūra. Dienas laikā tā neļauj mūsu apziņā nonākt informācijai no zemapziņas, savukārt miega laikā tā nedaudz atslābst, gluži tāpat kā visi muskuļi, un informācija, kas glabājas zemapziņā, spēj nonākt priekšapziņā. Tā kā šī informācija var būt mums pārāk traumējoša, priekšapziņa to ietērpj simboliskos tēlos un pārvērš nosacīti vieglāk uztveramā. Tu sapnī redzi sievieti, bet īstenībā stāsts ir par vīrieti. Tu sapnī redzi, piemēram, ka kāds nomirst, bet īstenībā varbūt kāds piedzimst. Vienā tēlā var būt apvienotas vairāku cilvēku jeb objektu īpašības.
Cita sapņu analīzes teorija pieder Karlam Gustavam Jungam. Viņš uzskatīja, ka sapnis, katrs tēls un objekts, ko redzam sapnī, ir mūsu personības daļa. Piemēram, ja tu sapnī redzi meitenīti, kura sēž pie galda, viena tava personības daļa var būt šī meitene, otra – galds, bet trešā – tēja, ko viņa dzer. Atšķirībā no Freida, Jungs uzskatīja, ka cilvēks pats, bez speciālista palīdzības ir spējīgs analizēt savus sapņus. Vienkārši tie ir regulāri jāpieraksta un pašam ar brīvo asociāciju palīdzību jāanalizē, kas tieši tiek vēstīts ar sapņu tēliem.
Seno civilizāciju un tautu SAPŅU skaidrojumi… Senās civilizācijas un tautas sapņus vienmēr ir uzskatījušas par svarīgu informācijas nesēju, atšķirība ir tikai tajā, kādu skaidrojumu viņi tiem piedēvējuši:
Grieķiem bija izstrādāti īpaši rituāli, kas palīdzēja radīt un sapņot labus sapņus. Pamatā tas nozīmēja atteikšanos no gaļas, vīna un seksa. Aristotelis uzskatīja, ka sapņi ir nozīmīgas nākotnes vīzijas un tajos katrs cilvēks var atrast un uzzināt savu iespējamo likteni. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka sapņi brīdina par tuvojošos slimību, jo neapzinātais prāts uztver signālus, ko apziņa vēl neuztver.
Babilonieši sapņus uzskatīja par ziņu no kādām pārdabiskām būtnēm. Labie sapņi, viņuprāt, nāca no dieviem, bet sliktie – no velniem, dēmoniem.
Ēģiptieši ticēja, ka sapņos dievi atklāj sevi, pieprasot lūgšanas vai brīdinot par nenovēršamu likteni.
Indusi bija pārliecināti, ka sapņi ir pareģojoši un laiks, kad redzēja sapni, nozīmēja laiku, kad pareģojums piepildīsies. Japāņi sapņus uztvēra kā vīzijas, kam varēja prasīt padomu, ar ko bija aizņemts prāts nomodā. Savukārt atbildes, viņuprāt, sniedz senču gari.
Austrālijas aborigēni uzskatīja, ka gari no pazemes klīst pa cilvēku zemi. Kad tie iziet cauri mironim, parādās „lielā vīzija” jeb – mūsu leksikonā – sapnis.
Ziemeļamerikas indiāņi ticēja, ka dvēseles apslēptās vēlmes tiek piepildītas sap’[nos. Sapņi varēja parādīties arī pēc tam, kad vēlmes bija apmierinātas un atbildes uz jautājumiem bija atrastas.
Kas ir sapnis?!
Sapnis ir universāla pieredze.
Agrāk uzskatīja, ka ne visi cilvēki sapņo, bet tie, kas sapņo - dara to tikai reizēm. Kopš Aserinskis un Kleitmans 1953. gadā atklāja ātrās acu kustības (REM) miegā un to saistību ar sapņošanu, mēs zinām, ka katrs cilvēks miegā sapņo. Nakts miega laikā cilvēks piedzīvo 3 - 4 smadzeņu aktivitātes izmaiņu periodus. Katrā no tiem ir aktivitātes pacēlums, kad cilvēks sapņo. Tomēr miega bioloģiskā izpēte nepalīdz mums izprast sapņošanas pieredzi. Zigmunds Freids apgalvo, ka „Sapņi ir miega sargi, nevis tā traucētāji”.
Apzinātie sapņi… Apzinātie sapņi ir sapņi, kurus cilvēks atceras.
Apzinātos sapņus var pieskaitīt pie bezprāta kategorijas, jo šie sapņi mūs iesaista dialogā un mijiedarbībā starp sapņiem un visu sapņos notiekošo.
Cilvēki patiešām redz apzinātos sapņus, jo tie ir saistīti ar ķermeni vairāk, nekā var iedomāties. Tie, kas redz apzinātos sapņus, stāsta, ka ķermenim guļot miegā, prāts ir nomodā. Viņi apgalvo, ka redz iekšējo ķermeņa dzīvi, piedzīvojot izjūtas un pārdzīvojumus, kurus nomoda stāvoklī nekad nav izjutuši. Eksperimentāli ir pierādīts, ka apzinātajos sapņos laika novērtējums (izjūtas) ir ļoti tuvas reālajā dzīvē pastāvošajām. Tas pārsteidz, jo ļoti daudzi sapņos izdzīvo gadus un pat dzīves. Šķiet, sapņos šāds efekts tiek panākts ar t.s. scēniskā trika palīdzību, līdzīgi kā teātrī vai kino tiek radīta laika plūsmas ilūzija. Dažāda veida pētījumos ir pierādīts, ka sapnī notiekošais uz smadzenēm un daļēji arī uz ķermeni iedarbojas tāpat, kā tas notiek nomodā. Piemēram, sapnī cilvēks aiztur elpu, tiek fiksēta viņa elpošanas ritma maiņa. Proti, mūsu smadzenes uz šīm darbībām gan sapnī, gan nomodā reaģē vienādi, tām tik tiešām sapnis ir realitāte. Un kaut arī mūsu kultūra cenšas to ignorēt, sapņos pārdzīvotais ir tikpat reāls kā nomodā pieredzētais. Tāpēc, ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi, viņam jāuzlabo arī sapņi. Lielākoties apzinātie sapņi sniedz krietni pozitīvākus pārdzīvojumus nekā parastie sapņi un – vēl jo vairāk – murgi. Bez stingras, precīzas apņemšanās saglabāt izpratni sapnī, apzinātie sapņi ir gaužām reti. Tātad, pašam ir iespējams regulēt un ierobežot apzināto sapņu daudzumu, biežumu. Sapnī saņemam informāciju no zemapziņas, un tāpēc uztraucamies – apzināti kontrolējot savus sapņus, šo svarīgo procesu iespējams izjaukt. Sapņi nav pilnībā zemapziņas raidīti, tie ir pārdzīvojumi, ko savstarpēji veido apzinātais ar neapzināto, tāpēc arī savus sapņus varam atcerēties. Apzinātais vai vienkārši sapnis, tas ilgst aptuveni stundu.
Sapņi Sapņi ir realitātes imitācija, ko veic uztveres sistēmas. Miegā informācijas uztvere no ārpasaules, ķermeņa kustības ir niecīgas, turpretī smadzeņu aktivitāte ir diezgan liela. Un guļošais redz, dzird, jūt un pārdzīvo to, kā konkrētajā brīdī apkārtējā pasaulē nemaz nav.
Ir jāizprot, kāds labums būs no tā, ka iemācīsieties iedarboties, kontrolēt savus sapņus. Pievērsiet īpašu uzmanību jebkuram troksnim, dziesmai, tekstam vai skaitļu rindai, ko redzat sapnī, jo sapņi var palīdzēt kontaktēties ar iekšējo informāciju un resursiem, kas jums ir nepieciešami.
Kā atcerēties sapņus?! Cilvēkam, neiemācoties atcerēties parastos sapņus, nebūs arī apzināto sapņu. Jo galvenais ir spēja atcerēties. Un spēt sapnī apjaust, ka tas ir sapnis. Tāpēc jāzina, kam tas līdzinās. Sapni atstāstot, to ne vienmēr var atšķirt no realitātes, kaut arī sapņu pasaulē daudzi nomoda likumi nedarbojas. Jāiemācās katru nakti atcerēties kaut vai vienu sapni. Tāpēc kārtīgi jāizguļas. Jo tikai labi atpūties cilvēks spēj sakoncentrēties, lai kaut ko atcerētos, var pierakstīt sapni. Daudziem pietiek tikai ar atgādinājumu sev pirms gulētiešanas: „Jāpamostas un jāatceras tas, ko sapnī redzēju un pārdzīvoju”.
Ja ir pārāk ciešs miegs, un cilvēks nespēj pamosties, var mēģināt izmantot modinātājpulksteni. Ātrā miega periodi ir aptuveni ik pēc deviņdesmit minūtēm. Tātad, lai pamostos kādā no miega ātrajām fāzēm, modinātājam jānozvana pēc 4, 5, 6 vai 7,5 stundām.
Tad vēl ir jābūt motivācijai, kāpēc sapņi jāatceras. Lai pamostoties prātā ir tikai viena doma: „Ko redzēju sapnī?!”.
2007.08.01. 16:49 - Ieva Garoza (Ievux) - Atsauces (0) - Komentāri (0) Krāsu nozīme Krāsu nozīme un ietekme… Svarīgs aspekts, kas var ietekmēt mūsu emocionālo pasauli, piemīt arī krāsām, kas ikdienā ir mums apkārt. Kāda konkrēta krāsa mūs var iespaidot pozitīvi, rosināt un enerģisku darbību u.tml., bet, iespējams, šī pati krāsa kādam citam var šķist pilnīgi nepieņemama, pat nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Tas, kā mēs jūtamies ikdienā, iespējams, daudzos gadījumos ir atkarīgs ari no tā, kāda krāsa dominē vietā, kurā mums nākas pavadīt savu laiku… Kāda konkrēta krāsa var gan uzjundīt enerģiju un palielināt mūsu darba spējas un radošo domāšanu, gan gluži pretēji – nomākt to, un padarīt mūs nogurušus un stresainus!! Savukārt, dienā uzkrātā pieredze un sajūtas iespaido zemapziņu un sapņus…. Iespējams, nodrošinot savā tuvumā patīkamu krāsu gammu, pat neapzināti varam ietekmēt savas sajūtas naktī, kas izpaužas sapņu veidā…. „Krāsa iedarbojas uz cilvēka redzi, jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas var noteikt cilvēka vēlmes un garastāvokli. Tāpēc krāsu problēmu izpratnē ļoti svarīgs ir psiholoģiskais aspekts. Iepazīstot krāsu simbolisko un psihofizioloģisko valodu, cilvēks labāk orientējas krāsu pasaulē, iemācās tās atbilstoši izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmun¬dri¬nāt, šokēt.
Cilvēka individuālā konstitūcija, temperaments un dzīves pieredze var būt notei¬cošie faktori, kāpēc viena un tā pati krāsa var tik atšķirīgi iedarboties uz dažādiem cilvēkiem. Krāsa, kas vienam ir labvēlīga, maigi stimulējoša, otram var būt par daudz uzbudinoša. Vai arī tonis, kas vienam šķiet patīkams un nomierinošs, var būt pilnīgi vienaldzīgs otram.
Kaut gan krāsu objektīvā iedarbība uz visiem ir vienāda, subjektīvās reakcijas var būt dažādas. Cilvēka krāsu izjūta var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, un tas liecina par krāsu un emociju mijiedarbību. Būtībā cilvēks ar sevis izvēlētajām krāsām izsaka to, kā viņam konkrētajā brīdī pietrūkst, vienlaikus atklājot kādu sava temperamenta vai rakstura šķautni. Mūsu krāsu izjūta un vēlmes var mainīties atkarībā no laika, dažādiem dzīves apstākļiem un psihoemocionālā stāvokļa. Kad cilvēkam ir laba pašizjūta un viņš atrodas līdzsvarā, tad viņam nav īpašu antipātiju pret kādu noteiktu krāsu, viņš pieņem visus toņus, protams, priekšroku dodot sev tuvākajām krāsām.” (http://www.psihologijaspasaule.lv)
KRĀSU NOZĪMES Sarkans Var simbolizēt kaislību, dusmas seksualitāti, revolūciju, briesmas. Sarkanā ir asiņu krāsa – dzīvības simbols, tajā pašā laikā jāatceras, ka asiņu izliešana nozīmē nāvi. Sarkanais visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Tā simbolizē nerimtību, trauksmi, kustību, tos spēkus, kas cilvēkiem liek ciest un atkal atdzimt. Šī krāsa simbolizē drosmi, cīņu un uzvaru. Tā uzbudina un paātrina. Tās devīze ir – nekad neapstāties! Šī krāsa iedvesmo un dod spēku turpināt aizsākto darbu.
Šīs krāsas pozitīvais aspekts – līderība, neatlaidība, cīņa par savām tiesībām, dinamiskums, atzinība, atdzimšana, pateicība.
Savukārt negatīvais aspekts, kad notikusi pārsā¬tinā¬šanās ar šo krāsu, – neiecietība, cietsirdība, spītība, kareivīgums, fizisks pārspēks. Šī krāsa pastiprina arī kauna un vainas apziņu.
Sarkanajā krāsā ir daudz juteklības. Tā valda pār seksuālajām attiecībām, un viens no galvenajiem tās uzdevumiem ir rūpes par dzimtas turpinājumu. Sarkanā krāsa savā labākajā izpausmē piepilda dzīvi ar kaislību, kas nes gandarījumu, bet negatīvajā aspektā tā ir saistīta ar dzīvniecisku instinktu un izvirtību.
Sarkanā krāsa ir orientēta uz izdzīvošanu un paš¬saglabāšanos, tā izjūt vajadzību pēc taisnības
Oranžs
Oranžo krāsu mēdz asociēt ar sauli, ražas novākšanu – tā simbolizē dzīvību, saprātu. Ja jūties nospiests, oranžā var liecināt ka esi jauna optimisma perioda priekšvakarā. Oranžais simbolizē adekvātu pašvērtējumu. Tāpat kā sarkans arī oranžs var simbolizēt agresivitāti. Šajā gadījumā agresivitāte būs konstruktīvāka, vairāk vērsta uz mērķu sasniegšanu, nevis tiltu graušanu. Oranžā ir arī seksualitātes krāsa. Ja tev kāda persona saistās ar oranžo, tas liecina par spēcīgu tavu iekāri. Šī esot untumaino ļaužu iecienīta. Tā arī uzlabo garastāvokli. Oranžā krāsa palīdz depresijas, noslēgtības gadījumā, jo veicina emociju atbrīvošanos. Oranžās krāsas pozitīvais aspekts ir spēks, žēl¬sirdība, iecietība, neizsīkstoša enerģija, sabiedris¬kums un taisnīgums. Bet, pārsātinoties ar šo krāsu, parādās tās negatīvais aspekts – lepnums, tieksme ņemt un neatdot parādus, pašattaisnošanās. Tā ir impulsīva, uzstājīga, optimistiska un draudzīga krāsa, kas simbolizē pētniecisku prātu un intelekta attīstību. Šī krāsa dod iespēju paplašināt izziņas robežas ar aktīvu, radošu darbību. Tā ir arī mērķtiecības krāsa, kas virza uz priekšu, neļaujot sēdēt malā, paslēpties no pro¬blēmām, bet liekot aktīvi darboties un risināt samezglotas situācijas. Oranžā krāsa dos spēku un līdzsvaru smagu zaudējumu brīžos un bēdās, palīdzēs pārvarēt nepatīkamus satricinājumus un personiskos apvainojumus. Tā arī palīdzēs atklāt apslēptas emocijas un atbrīvoties no spriedzes. Nepatika pret šo krāsu var norādīt uz bailēm un nedrošību doties uz priekšu, uz pagātnes sāpju un problēmu apslāpēšanu un nevēlēšanos tās risināt. Šīs emocijas bieži var būt saistītas ar tuvu cilvēku zaudējumu, aizvainojumu un netaisnības izjūtu.
Dzeltens
Dzeltenā krāsa var simbolizēt viltību, arī gļēvulību, neuzticību. Tajā pašā laikā dzeltenā krāsa bieži asociatīvi tiek saistīta ar saulainu laiku, tāpēc var nozīmēt arī prieku un pacilātību. Dzeltenajai tuva ir arī zelta krāsa. Tā liecina par strauju dzīves uzlabošanos, vai arī nozīmīgām jaunām atklāsmēm sevis pilnveidošanā. Zelts ir arī jaunas dzīves sākšana, spēku atgūšana, kā arī „balva” par paveikto. Tā ir saules, siltuma, optimisma un enerģijas krāsa. Dzeltenā ir intelekta krāsa, kas sevī ietver transformācijas spēku. Tā ir kā ceļš no neapzinātā uz apzināto. Šī krāsa cilvēkam palīdz izprast un sasniegt gan garīgās, gan materi¬ālas vērtības. Tā ir ļoti aktīva un radoša krāsa, kas palīdz koncentrēt spēku un uzmanību vēlamajā virzienā, lai varētu sasniegtu mērķi.
Krāsu analītiskajā psiholoģijā dzeltenā krāsa norāda uz tieksmi pēc neatkarības un uztveres horizonta paplaši¬nāšanas. Šī krāsa liecina arī par cilvēka vēlmi atrast dzīves jēgu un paplašināt komunikācijas sfēru. Šī krāsa ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kam grūti uzsākt sarunu, izteikties un dibināt kontaktus. Tā attīsta komunikabilitāti.
Zaļš Zaļā krāsa ir dabas krāsa, auglības krāsa. Tā simbolizē mieru un harmoniju. Var liecināt arī par personības attīstību. Daudzviet pasaulē tumšzaļā krāsa tiek asociēta ar naudu, tādēļ bankas to mēdz izmantot savā korporatīvajā imidžā. Tā simbolizē at¬dzim¬šanu, atjaunošanos, jaunību un izaugsmi. Zaļā krāsa simbolizē harmoniju un līdzsvaru, jo tā stabilizē gan fizioloģiskos, gan psihiskos procesus. Šī krāsa ļauj apjaust savu veselumu un visaptverošu mīlestību. Zaļās krāsas ietekmē vieglāk veidot savstarpēju izpratni un saprašanos. Zaļā krāsa atrodas pastāvīgā attīstībā, tāpēc ir atkarīga no ārējiem apstākļiem. Zaļā krāsa vienmēr meklē sadarbību un saskarsmes punktus.
Zaļā krāsa sevī ietver lielu vēlēšanos ieņemt piemērotu vietu dzīvē. Tā vēlas gūt atzinību un ievērību. Zaļā krāsa iedvesmo un simbolizē arī dzīves lidojumus un kritumus. Tā ir orientēta uz dabas ritmiem, un tai piemīt spēcīga paškontrole. Šai krāsai ir izteiktas spējas atjaunot līdzsvaru un noturēt to starp saprāta interesēm un sirds emocijām. Tā vislabāk atspoguļo emocionālo stāvokli. Ja līdzsvars tiek nojaukts, tas var novest pie sirds saslimšanām. Nepatika pret zaļo krāsu var norādīt uz neapmieri¬nā¬tību ar savu emocionālo stāvokli, neatrisinātām smagām savstarpējām attiecībām, nesaprašanos vecāku un bērnu starpā, taču tieši šī krāsa palīdz kliedēt negatīvās emocijas. Dažādi zaļās krāsas pasteļtoņi ir piemēroti dzīvojamām telpām. Šī krāsa telpā rada mierīgu un draudzīgu atmosfēru, veicina komunikāciju, mazina spriedzi un vedina cilvēkus uz draudzīgām un konstruktīvām sarunām.
Pelēks Pelēks tradicionāli tiek saistīts ar depresiju un vecumu. Pelēks ir vienmuļš. Pelēks kā pāreja starp melno un balto, tādēļ var simbolizēt arī neskaidrību – izplūdušas robežas. Pelēks var nozīmēt mērķu trūkumu. Pelēkā masa un pelēkā ikdiena. Ņem vērā – pat tad, kad pie debesīm ir pelēki mākoņi, aiz tiem slēpjas saule, tādēļ konstruktīva pieeja būtu domāt, kā šos mākoņus kliedēt. Pelēkajai tuva ir sudraba krāsa. Taču nozīme tai ir pavisam cita. Sudrabs var liecināt par kādas vērtīgas rakstura īpašības, zināšanu utt. attīstību. Sudrabs kā mēness krāsa var simbolizēt sievišķo – intuīciju, zemapziņu.
Zils
Zils simbolizē sadarbību, saprāta spēku, lojalitāti, arī vīrišķību, tādēļ šī krāsa ir ļoti populāra korporatīvajā vidē. Šī paša iemesla dēļ tā ir ļoti populāra vīriešu apģērbā – it īpaši tumši zilais. Gaiši zils turpretī var tikt saistīts ar sapņainību – debesis zilākas un zāle zaļāka, gaišzils ūdens. Pasapņot arī ir noderīgi. Zilā krāsa ir arī paškontroles un pašaizsardzības krāsa pret apslēptām domām.
Violets
Mistērija, intuīcija, neviendabība. Violetā krāsa tiek saistīta arī ar mākslinieciskumu, garīgumu un dižciltību. Violets var liecināt par kādas jaunas savas personības šķautnes apzināšanos. Violets var liecināt arī par zināmu nemieru, vairāku iekšēju spēku savstarpējo cīņu. Violetā krāsa rosina iedvesmu, jaunradi un viedus sapņus. Meditācijās šī krāsa palīdz atklāt gan pagātnes apstākļus, gan attiecību samezglojumus.
Melns
Melnajai krāsai var būt ļoti daudz dažādu nozīmju, tādēļ svarīgi būtu apzināties savas šībrīža asociācijas ar to. Melnais caurums, dziļa aka, neapgaismots pagrabs, okeāna dziļumi var simbolizēt zemapziņu. Melnais var biedēt tikai tik ilgi kamēr tas ir svešs un nepazīstams. Ja tu sāksi uzticēties savai zemapziņai (uzticēties dabai, savai cilvēciskajai dabai) iepriekš biedējošās zemapziņas daļas parādīs sevi citā gaismā - kā nepieciešamas tavai personīgajai attīstībai, pilnībai. Jo vairāk tu zemapziņā ielaidīsi savu apziņu, jo vairāk tumsā - gaismu. Ja melnajā tumsā redzi kādu zvaigzni vai citu spožu gaismas avotu, tas var simbolizēt insaitu – jaunu atklāsmi, kura var būt sasniedzama, ļaujot prātam nolaisties zemapziņā un to apzināties. No otras puses melns var arī būt silts un patīkams – bezmiegu mēdz ārstēt, iesakot pacientiem iedomāties, ka viņi ietinušies melnā velveta vai samta audumā.
Melns Eiropas kultūrā tradicionāli tiek asociēts arī ar ļaunumu. Te der atcerēties, ka mūsu iztēle atspoguļo mūsu uztveri, daļu no mums - „ļaunais” (sekojoši arī apspiestais, atraidītais) ir mūsu personības daļa. Tas ir ļauns tikai tik ilgi kamēr tiek apspiests. Ļauj zemapziņai sadarboties ar apziņu un ļaunās lietas tiks transformētas – radošās un noderīgās, palīdzēs sajusties piepildītam.
Melns var simbolizēt arī apgrūtinātu redzamību. Tādējādi mērķu trūkumu dzīvē, apmaldīšanos. Var nozīmēt arī enerģijas vai gribas trūkumu virzīties uz priekšu. Sekojoši melnā arī var būt depresijas krāsa. Melns tiek asociēts arī ar nāvi – iztēlē nāve neaprobežojas tikai ar ārējo pasauli – tās klātbūtne ir arī mūsu iekšējā pasaulē. Tādējādi melns var simbolizēt arī kaut kādas sevis daļas iekšēju nāvi, padošanos, piespiedu atteikšanos no kaut kā ļoti lolota un sirdij tuva.
Brūns Brūnā ir zemes krāsa – tā var simbolizēt kaut ko instinktīvu, juteklisku un estētisku. Arī harmonisku. Brūnā ir arī vēla rudens krāsa tādēļ tai var būt nospiedoša, izsmelta un pat depresīva garastāvokļa piegarša. Ja brūnais ir auksts un tumšs, tev, iespējams, ir jāļaujas savām emocijām – pēc rudens vienmēr seko ziema un pēc tam - pavasaris. Kamēr brūnais nav kļuvis par pelēku vai melnu, tev vēl pietiek iekšēja spēka pašam tikt ar sevi galā.
Balts Baltais simbolizē tīrību, nevainību, mieru, laimi, prieku. Baltā krāsa sevi piedāvā citām krāsām, saskaņojas ar tām.
RozāRozā krāsa saistīta ar beznosacījumu mīlestību, ilgu un sapņu piepildījumu. Tā nozīmē arī spēju piedot un saprast otru. Šī krāsa atspoguļo harmoniju un mīlestību, nomierina, rada komfortu un paātrina atve¬seļošanās procesu. Rozā krāsa tiek uzskatīta par ļoti dziedinošu gan fiziskā, gan garīgā ziņā.
Šāds laikam nav bijis. :)
