Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa.
Tālāk tikt viņš nevarēja,
Viņa briedis avarēja !!!
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs jums tad laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds
Vēl ziemas dienas būs garas:
Snigs, putinās, kupenas krās,
Bet Ziemassvētku eņģeļu spārni
Caur sniegpārslām ilgi mums mās…
Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs
Un pa reizi prieks;
Lai dvēsele var baltu domu dziju tīt,
Lai atnāk, tas ko gribam sagaidīt!
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki doncōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.
Simtiem cepu kukulīšu
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.
Kas man koču ir nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
Treis dīneņas Zīmassvātku,
Pataisom oluteņu;
Nu jir laiks viļceņam
Kozu gyut dōrzeņā!
Gāju bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzieda,
Tad būs miežu vasariņa.
Eite prom Ziemassvētki
Ar saviem pīrāgiem;
Mums atnāks Lieldienītes
Ar raibām oliņām.
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.
Salatēvs kā Kazanova
Rāpjas augšā labā omā,
Maiss par smagu - lejā krīt…
Piedod, mīļo Sniegbaltīt!!!
Tek rūķim siekala gar kāju
Un salavecis rokas trin,
Kad sniegbaltīte kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Sniegi un raķetes jaucas pa gaisu,
Salatēvs padirsa dāvanu maisu;
Sniegbalte uzmācās visiem kā mauka,
Re, cik mums Jaungada ballīte jauka!
Mīļo Sala vecīti,
Iespraud dirsā svecīti;
Tad būs silti, tad būs jauki-
Kad no dirsas tecēs tauki!
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salavecis šņabi sūta;
Kā mēs, bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Salatēvs pa gultu tupus
Meklē Sniegbaltītei pupus.
Paņem binokli un lupu,
Jupis rāvis - nav to pupu!
Sniegbaltīte klusi klusi
Visu šņabi izdzērusi.
Visus rūķus piesmējusi
Un zem egles atlūzusi.
Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
- Ej tu stulbā egle dirst,
Patīk man, kad skujas birst!
Ak tu vecā eglīte,
Cik tu tomēr neglīta -
Pliku pauri, koka kāju,
Piedirs skujām pilnu māju.
No tālā krievu ciema,
Kur valda milzīgs bads;
Šurp atvilkusies ziema,
Tai līdzi Jaunais Gads!
Mežmalā, kur dziļāks sniegs,
Rūķiem pikoties ir prieks.
Salatēvs tik netiek līdz,
Krūmā apsēdies un trīc.
Es gribu pacelt acis
Un klusu pateikties,
Par jauno, skaisto dienu,
Ko dāvājis man Dievs.
Un solījumu siltu
Es viņam gribu dot,
Ar tīru, skaistu sirdi
Šo dienu nodzivot.
Ziemassvētki, Ziemassvētki
Dodiet mums to labāko,
Dāvanas un citi našķi,
Pie eglītes stāvēdam.
Sveci dedzu es,
Lai tā gaismu nes.
Svece tumsu skar,
Svece tumsu bar.
Zaķēns mežā kazu slauc -
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.
Ikvienam no mums svētku sajūtu dod egļu mirdzums, piparkūku smarža un karstvīna aromāts. Ikviens no mums ir spējīgs sagādāt prieka un laimes mirkli otram! Tad atcerēsimies par to pēc iespējas biežāk, jo darot priecīgākus citus arī mēs paši kļūstam priecīgāki!
Debesīs tūkstošiem zvaigžņu,
Tomēr katram vien savu - zvaigzni,
Kas dod cerību, drosmi un prieku,
Zvaigzni, kas sniedz vēstījumu, likteni
Un īsto ceļu sapņa piepildījumam.
Lai Jums katram ir sava zvaigznīte!
Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk,
Kas daiļu, gaišu pasauli radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Jo - ja tā visa nebūtu, vai justu tad mums sirds?
J.Poruks
Jaukus, siltus un pūkainus Ziemassvētkus!
Lai nākošais gads ir vēl veiksmīgāks par šo un lai piepildās visas klusākās vēlēšanās!
Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
