Atkal klāt ir balta ziema,
Balta Ziemassvētku diena,
Mazi rūķīši baltās micēs,
Vai tas mums ir tikai licies,
Tikai licies, tikai licies,
Tikai licies, tikai licies. Pašā sniega laukumā,
Pašā sniega baltumā,
Dejo balta Sniegbaltīte
Sniegpārsliņu sagšā.
Sniegavīri polku lec,
Dejas dejo jauns un vecs.
Atkal klāt ir balta ziema,
Balta Ziemassvētku diena.
Mazā sveču gaismiņā
Skumīgs rūķītis snauž.
Savām siltām rociņām
Gaismiņu tas auž. Balta, trausla svecīte
Svečturītī mirdz.
Jancim priekā actiņas
Nebēdnīgi mirdz.
Jancis ienāk istabā,
Brīnās:"Kas tad tas?"
Stāv uz mazā galdiņa
Svečturītis mazs.
Ziemassvētki klāt,
Salavecis nāk.
Eglē sveces spraužam,
Cepumus mēs graužam.
Svecītes saspraustas,
Cepumi apēsti. Svecītes saspraustas,
Cepumi apēsti.
Salavecis atnācis,
Dāvanas atnesis.
Sirsniņas nu mierīgas,
Čučēt varam iet.
Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši -
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši. Ziemassvētkos jāēd daudz,
Lai tu drīzāk lielāks audz.
Lai ir bagāts Jaunais gads,
Sētā neienāk lai bads.
Caur baltajiem mežiem, pār kalniem,
Cauri cilvēku domām un prātiem
Atnāk koši un sniegbalti Ziemsvētki,
Kas nezina bēdu un raižu. Es redzēju mežiņā (i)
Zaļu skaistu eglītiņu.
Tai bij glīta villainīte
No baltām (i) pārsliņām.
Tie nāk, lai iedvestu cilvēku sirdīs
Tīru labo un svēto garu,
Kas palīdzēs cilvēkiem atrast
Laimi un mūžīgo prieku.
Šodien rītā to ieraugu
Pašā istabs vidiņā.
Tā ir koši izrotāta
Ar spožām (i) svecītēm.
Es jūtu Ziemassvētkus tuvu.
Cik daudz jauna šogad guvu!
Gan vilšanās, gan patiess prieks
Un vēlreiz izjusts pirmais sniegs. Loga rūtī klauvē Lausks.
Naktij zvaigžņots uzvalks austs.
Katrs pavards piparkūku smaržā-
Dieva eņģeļi šo mirkli sargā.
Uz skropstām laižas sniega pārslas,
Viss zaigo sudrabainās krāsās.
Sirdī mājo Ziemassvētku siltums,
Visapkārt- neaptverams brīnums.
Vienā acumirklī viss ir kluss,
Katrā sirdī svētums dus.
Mēness laimes ceļu spīd,
Lai brīnums valda arī rīt.
Ziemelītis putināja
Ziemassvētku vakarā.
Visi bērni sanākuši
Dāvaniņas lūkoties. Viens saņēma kažociņu,
Cits- rakstainu cepurīti.
Trešajam koši cimdi,
Man- sniegbalta villainīte.
Apkārt viss ir balts un kluss,
Tikai pārslas lēni krīt.
Zaķītis zem koka dus,
Miega dziju sācis tīt. Zvēriem dāvanas tiek dotas.
Kā jau svētkos klājas.
Krāsas, zīmuļi un otas.
Medus burkāni un zāļu slotas.
Lapsa guļ un lācis snauž,
Mežā klusums iestājies.
Sala vecis klusām nācis,
Šķiet, neviens to nenojauš. Svētki pilnā sparā rit,
Katram ticis kārums kāds.
Zvēri zvaniņus jau sit,
Ziemassvētku laiks ir klāt!
Miega māte norauj segu,
Zvēri, putni mosties sāk,
Drīz vien apkārt ņigu, ņegu -
Arī ziemassvētki klāt.
Kad pār laukiem pārslas klājas
Izpušķotas to mājas
Ziemassvētku smaržas klejo
Prieka danci visi dejo. Ziemeļbrieži vecīti ved
Vecītis dāvanas pa skursteni met
Bērni ir ļoti kārtīgi
Par dāvanā priecīgi.
Naktī, kad mēness spīd
Zvaigznes pa debesīm slīd.
Ziemassvētki tuvojas
Visi, visi līksmojas. Eglīte spoži laistās
Svecīšu krāsainās gaismās
Deg brīnumsvecīte
Kā maza, maza zvaigznīte.
Skat salatēvs brauc
Ziemassvētki viņš sauc
Salatēvam bārda ir gara
Ziemassvētkus viņš priecīgus dara.
Pirmais sniegs, pirmais sniegs
Visiem bērniem nenāk miegs,
Arī pikām gribas smiet
Prieki manās acīs zib. Gada pēdējā diena klāt
Vakarā visi raķetes šaut sāk,
Rīgā troksnis varen baigs
Nu tik līksmot būs mums laiks.
Ziemassvētki ciemos nāk
Visi piparkūkas cept sāk,
Visi egles mājās nesīs
Pušķos tās un priekos smies. Rītam austot jauns nāk gads
Lielāks arī kļūstu pats,
Par vienu gadu vecāks kļūstu
Prieka viļņos tālāk plūsu.
Ziemassvētki ir jau klāt
Salatētis pie mums nāk,
Piparkūkas smaržot sāk
Visiem bērniem prieki nāk.
Ir skaistie ziemassvētki klāt,
Jāsāk skaisti panti krāt,
Pie salaveča steidzu aši,
Lai viņš dāvanas man dod.
Mēs ar tēti brienam mežā,
Lai tik egli sameklētu,
Un, tad beidzot atradām,
Pie mājas to nolikām.
Pirmais sniedziņš uzsnidzis,
Pēdējais lietiņš nolijis.
Brālis aši slidot steidz,
Kompjūteru spēlēt beidz.
Ziemassvētkos visur sniegs,
Meža zvēriem nenāk miegs,
Gaida viņi Salaveci,
Lai tas atnes, kādu sveci.
Zvēri taisīs sniegavīru,
Un tam iedos buču mīļu.
Zīlīte ar gudru ziņu,
Pastāstīs tam pasaciņu.
Pantiņu skaitīšu es braši,
Mantiņu dalīšu nu aši,
Pušķošu arī eglīti,
Iedegs zaros svecīti. Sniegpārslas jautri dies,
Salatēvs tām līdzi smies.
Arī man par visu prieks,
Kas sirdī mājo dzīves prieks.
Egles zaros svece degs,
Baltais sniedziņš zemi segs.
Pārsegs kokus, pļavas, aizas,
Neradīs nekādas raizes.
Ziema jau pie durvīm klauvē,
Vasara vēl tālu taurē.
Mēs ar tēti mežā brauksim
Un ar egli mājās trauksim.
Egli rotājam nu braši,
Mēs ar tēti tikai abi.
Mantiņas un svecītes,
Protams, arī spuldzītes.
Skatos es uz meža pusi,
Vējš tur pūš tik ļoti klusi.
Pašā kalna galiņā
Egle vienā maliņā. Jaunais gads pie durvīm klauvē,
Salatētis brauc un taurē.
Pantiņus mēs skaitīsim,
Dāvaniņas saņemsim.
Mēs ar tēti pētam šo,
Tulīt mājās vedam to.
Mašīna uz priekšu trauc,
Egle ātri mājās brauc.
Ziemassvētku eglītes zaļas jo zaļas.
Bērnu rotaļas skaļas jo skaļas.
Dzejolīšus, kad skaitam,
Dāvaniņas tad lūdzam. Tad pa gaiso mēness taku
Ziemassvētku vecīts nāk-
Ar to sārto kažoku,
Ar to brūno maisiņu.
Piesnigušajā silā,
Debess jumā zilā.
Mazā istabiņā
Mazs putniņš guļ kažociņā.
Kad mēs atnesam to egli,
Atliek vien to uzpušķot-
Gam ar lielām bumbiņām,
Gan ar zelta stīdziņām.
Tur Ziemassvētku vecīts brauc,
Ragaviņām slidas trauc.
Tad Salavecis skaļi sauc.
Ziemeļbriežu pakavi klaudz. Eglītē svecītes spīd,
Ārā sniedziņš krīt,
Un mežā valda ziemas miegs,
Tad visiem sirdī iemirdz prieks
