Cirvis - ierocis un darbarīks.1

Sākot ar XV gs. kara cirvji pastāvēja galvenokārt dažādu āvu veidā, kas bija piemērotas jātnieka novilkšanai no zirga zemē. Tām bija daudz veidu un nosaukumu dažādos pasaules reģionos – helberd, gvizarm, glaive, kvandao, Lochaber axe.

Bruņu un vairogu caursišanai izmantoja cirvjus ar „knābjiem”, kas ļāva koncentrēt visu cirtiena spēku vienā punktā. Nezinu, vai latviešu valodā tiem ir kādi specifiski apzīmējumi, krieviski tie saucas чекан, клевец.

Cirvis kā darbarīks ir maz mainījies. Kātu izgatavo no cietas, sīkstas koksnes – bērza, kļavas, gobas, skābarža – vai no sintētiskiem materiāliem, nereti uzklājot rievotas gumijas uzlikas, lai novērstu rokas slīdēšanu. Tūristu cirvis (skautu cirvis). Tiek dēvēts arī par mazo cirvi savu izmēru dēļ - to var ievietot mugursomā, bet dažus iespējams pielikt pie jostas vai pakārt plecā. Tieši izmēra dēļ to ir iecienījuši tūristi un laivotāji. Cirvis ir ērts un viegls, tāpēc to var izmantot ne tikai dototies pārgājienā, bet arī celtniecībā.

Universālais cirvis. Cirvim ir vidēji biezs asmens, tādēļ tas labi noder saimniecībā. Pieta var būr pielāgota naglu vilkšanai. Plašā pielietojuma dēļ, tāds atrodams gandrīz katrā mājā - ar to var veikt visus darbus, kas nepieciešams nelielā saimniecībā.

Malkas cirvis (atšķeļamais cirvis). Šim cirvim ir izteiktāka ķīļveida forma ar platāku pietu. Īpašie ķīļveida izvirzījumi cirvja smailes galā ir to padarījuši par ideālu instrumentu malkas skaldīšanai un rupju kokmateriālu sadalīšanai.

Skaldāmais cirvis ir vislielākais un \"stiprākais\" no saviem brāļiem. Tas izmantojams galvenokārt ļoti rupju un sīkstu kokmateriālu skaldīšanai. Šā cirvja galvas pretējā pusē ir izvirzījums, kas paredzēts ķīļu iedzīšanai.

Namdaru cirvis. Cirvim ir garš un plāns asmens, līdz ar to tas ir iecienīts būvnieku vidū. Lielākoties tiek izmantots sausu kokmateriālu apstrādei un būvdetaļu pielīdzināšanai. Plānais asmens nodrošina cirvja vieglumu, kas īpaši svarīgi strādājot ar to visas dienas garumā.

Baļķu cirvis - galva ir izteikti plata, asmens - smails un ass. Savas specifiskās galvas dēļ ideāli piemērots guļbūvniekiem būvkoku un būvkonstrukciju apstrādei. Ar šādu cirvi iespējams labi apstrādāt baļķu sānu daļas, tā iegūstot senatnīgu pieskaņu, kas īpaši noderīgi guļbūvju meistariem.