Šodien mēs esam Latvijas Ziemeļaustrumos, nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Balvi. Mūsdienu izpratnē tā ir ļoti ekoloģiski tīra vieta. Ja nekas nemainīsies, Balvu novadam tiks pievienotas vēl 3 pašvaldības un tas iegūs robežas, kas līdzināsies pagājušā gadsimta vidus situācijai. Sāksim mūsu iepazīšanos ar šo Latvijas reģionu, mūsu mērķis ir uzklausīt cilvēku viedokli par teritoriālo reformu un uzzināt, kas šeit notiek šobrīd.
**********
Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs. Izvietojusies starp Balvu un Pērkonu ezeriem, tos savienojusi upe Bolupe. Attālums līdz Rēzeknei — 80 km, līdz Rīgai — 219 km.
Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir muižas pils ēka ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
Balvu katoļu baznīca Baznīcas ielā 3 (1805)
Balvu luterāņu baznīca Bērzpils ielā 17 (1913-1915)
Balvu muižas kunga māja (1760; 1870. -1880)
Balvu muižas klēts (1870-1880)
Sabiedriska ēka Teātra ielā 2 (1930. gadi)
Nr. 9152.: Balvu kultūras nams (1954)
