Laikā no 1435. līdz 1484. gadam raganu medības gluži kā epidēmija izplatijās visā eiropā.
Romas pāvests Inocents VIII 1484. gadā izdeva bullu pret buršanu, un kopš šī brīža raganu medības sasniedza savu virsotni!
cīņa ar SĀTANA dzinumu Reloaded*25
164
1
Par drošām raganu pazīmēm tika uzskatītas dzinumzīmes uz ķermeņa. Pietika ar tādu zīmi, lai nonāktu inkvizīcijas ķetnās. Buršanā apsūdzēto izģērba kailu, noskuva un aplūkoja meklējot dzinumzīmes, kuras tika uzskatītas par sātana zīmēm. Inkvizitoru rokasgrāmatā "Raganu āmurs" bija apgalvots, ka lielākā daļa burvju neatzīst savu vainu. Tāpēc tika ieteikts izmantot "spīdzināšanas mašīnu"
Pirms spīdzināšanas bende parasti noveda upuri malā un paskaidroja, kas gaidāms(iebiedēt). Reizēm spīdzināšanas draudi izrādijās pietiekami, lai panāktu atzīšanos, ko uzskatīja par labprātīgu. Ja upuris atzinās pēc vieglas spīdzināšanas, tad arī šī atzīšanās tika uzskatīta par labprātīgu.
Reklāma
"Āmura" bija rakstīts, ka raganai, kura savu vainu neatzīst pat ar spīdzināšanu, palīdz sātans. Tieši nelabais padara viņu "tik nejūtīgu pret sāpēm, ka drīzāk viņa tiks sarauta gabalos, nekā teiks taisnību. Taču pat šajā gadījumā nedrīkst noniecināt spīdzināšanu, jo ne visām raganām šī spēja piemīt vienādā mērā!!
Upurus nežēlīgi sita ar pātagām. Ar speciālu dzels dakšu, kurai bija asi zari, pārplēsa krūtis. Ar nokaitētām stangām rāva ārā miesas gabalus. Ipašos gadījumos raganai ieteica iedot nokaitētu dzels brusu. Ja viņa nevarēja to noturēt, tad tas apstiprināja viņas vainu.
Daudzas burvestībās apsūdzētās pakļāva ar ūdeni. Ja ūdenī iemestā sieviete slīka, tad viņu par raganu neatzina(proces varēja ilgt līdz pat vairākām stundām). Bet ja neslīka tad no ūdens izcēla un sadedzināja uz sārta.
Reklāma
Ja apsūdzētā, atteikusies sniegst nepieciešāmo liecību, tika uzskatīta par vēl bīstamāku raganu. Viņu gaidīja izraidīšāna no baznīcas un sārts. Lai atbrīvotu sevi no mokām, sievietei bija jāatzīst sava vaina, bet pēc tam jānosauc līdzinātāji. Tikai tad viņai ļāva noliegt ķecerību un salabt ar baznīcu. Taču parasti grēka nožēlošāna no sārta neglāba! Visus tiesas izdevumus, bendes pakalpojumus apmaksaja pati ragana, ja viņai nebija tādi līdzekļi, tad to darīja viņas ģimene. Cenā iekļautie pakalpojumi:spīdzināšana,bendes barošana,ceļa izdevums,izklaides un barība zirgam.
Inkvizīcijas arsenālā arī bija speciālas knaibles, ar kurām apsūdzētajai tika norauti nagi, krūšu gali, mēle, deguns,pirksti, zobi.
Bija dažādi spīdzināšanas veidi, stiepšana, vārīšana katlā,zāģēšana uz pusēm, ķermeņu daļu nogriešana un tt, šaubos vai pēc šādām mokam nevainīgie varēja izdzīvot.
Reklāma
Taču pat tad ja nelaimīgie cilvēki savu vainu atzina, viņu ciešanas nebeidzās. Parasti tika piespriests nāves sods, retos gadījumos izsūtījums un ļoti reti upuri tika attaisnoti no 100(1)! Pa ceļam uz karātavām vai sārtu notiesātos pēra, dedzināja ar karstu dzelzi, nocirta viņiem pirkstus un pat nogrieza mēli.
"Spanu zābaks" Šis spīdzināšanas ierocis sastāvēja no diviem dēļiem, starp kuriem tika noliktas upures kājas. Dēļi bija darbagalda iekšējās daļas, ar īpašas ierīces palīdzību darbagalds spieda uz dēļiem. Bende ar smagu āmuru sita pa darba galdu, liekot dēļiem tuvināties, tājejādi saspiežot raganas kāju, Parasti šī spīdzināšana beidzās ar sadragātiem kauliem.
Tev patiks šie raksti
