Vēsturiski fakti par kāzām8

Viduslaikos kāzas nenozīmēja divu cilvēku savienību vai mīlestību, tām galvenokārt bija politiska un racionāla nozīme – apvienojās ģimenes, uzņēmumi vai pat valstis. Tāpēc līgavas tērpās apģērbā, kas simbolizēja to izcelšanos (piemēram, greznojās ar dzimtas ģerboņiem).

Plīvura vēsture sākas Senajā Romā un Senajā Grieķijā, bet iemesls – vairums laulību tika slēgtas aprēķina dēļ un līgavainis nedrīkstēja ieraudzīt līgavu, pirms nebija to apprecējis.

Laulības gredzens mūsdienās simbolizē bezgalību (bezgalīgs riņķis), t.i. bezgalīgu mīlestību un laulību, kura nekad nebeidzas. Vēsturiski viens no laulības gredzena simboliem nāk no baznīcas, kur laulības uzskatīja par „pusi no reliģijas” un gredzens simbolizēja divu pušu veidotu veselumu (reliģiju).

Senos laikos laulības simbolu – gredzenu – vilka nevis pirktā, bet gan ap ekstermitāti (tā kā rokassprādze vai „kājassprādze”) un pat ticēja, ka tas pagarinās cilvēka dzīvi, neļaujot garam tik viegli atstāt ķermeni. Tajos laikos cilvēka mūžs bija ļoti īss.

Senajā Romā un Ēģiptē uzskatīja, ka no ceturtā pirkta iziet vēna uz sirdi, tāpēc gredzenu valkājam uz zeltneša.

Senajā Romā gredzens simbolizēja īpašumu – sieviete ar gredzenu ir vīra īpašums. Bez tam, bildināšana nepastāvēja – ja vīrietim izdevās noķert un „apgredzenot” sievieti, viņi bija precējušies.

Vīriešiem laulības gredzena nēsāšana ir jaunums – tas kļuva populāri tikai pēc 2. Pasaules kara un ir kā atgādinājums par mīlošo sievu. Pirms tam rādīt savas saistības nebija pieņemts. Bildē - gredzeni no titāna (jaunākais modes kliedziens).

Ziedu izmantošana kāzās vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, turklāt tradīcijas praktiski nav mainījušās kopš Senajiem laikiem.