Vēstures krikumiņi par Latvijas pilsētām #322

Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī dibināts 1956.gadā, bet tā pirmsākumi meklējami 18.gs. Tā kolekcija, kurā ir vairāk kā 14 tūkstoši dažādu augu, ir bagātākā Baltijā.

Saldus Sv. Jāņa evanģēliski luteriskā baznīca ir visvecākā saglabājusies celtne pilsētā. Tā celta 18.gs sākumā un vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Vēl jāpiebilst, ka vairākus gadsimtus figurē arī vāciskais pilsētas nosaukums- Frauenburga.

Pagājušā gadsimta 30.gados Neibādi apvieno ar Pēterupi un top Saulkraste, 1952.gadā atkal vārda maiņa  un pilsēta iegūst savu pareizējo vārdu - Saulkrasti. Bet vecais nosaukums Neibāde vēl joprojām figurē pilsētas ziemeļu daļai ap Ķīšupes ieteku.

Sedā jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā aizsākās kūdras rūpnieciskā ieguve un tirdzniecība. Tāpat kā citos kūdras purvos arī Sedas tīreli caurvij šaursliežu dzelzceļš, bet šis ir visgarākais Latvijā.

Siguldas luterāņu baznīca padomju gados plašā apkaimē bija vienīgais darbojošais dievnams un to draudzīgi izmantoja dažādu konfesiju ticīgie. Bet ar Siguldas vārdu saistās ari šausminošas lietas. Virs Gūtmaņa alas atrodas Turaidas Elka kalns jeb Rata kalns – sena soda vieta, kur notika cilvēku saraušana gabalos uz rata.

Skrundas jaunais autoceļa tilts tika  atklāts 1960.gadā un tas bija pirmais saliekamo dzelzsbetona laiduma tilts Latvijā.

Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens 1901.gadā uz Tepera ezera uzcēla pirmo elektrostaciju Latvijā. Bet tā nedeva gaidītos rezultātus, bet firsts nepadevās. Ar Līvena līdzdalību 1913.gadā rudenī tika iedarbināts Smiltenes jaunā HES, kas tolaik bija viena no modernākajām Eiropā.

Runā, ka Staiceles vārds radies no vietējās krodzinieces zviedrietes Berklundes, kas bijusi gara un tieva, un iesaukta par Stazeli.