Tīģeri3

19. gadsimta laikā tīģeris tika pilnībā iznīcināts Āzijas rietumu daļā, un tikai Dienvidāzijā un Austrumāzijā fragmentāri tas joprojām ir sastopams.

Vēl 1900. gadā tīģeri apdzīvoja Kazahstanu, Ziemeļirānu, Amūras ieteku un Zundu salas. Mūsdienās šo teritoriju lielākajā daļā tīģeri ir iznīcināti.

Ir sastopami arī zili tīģeri un gandrīz vai pilnīgi melni tīģeri. Arī šis tīģeru veids netiek uzskatīts par atsevišķu pasugu. Tā ir tikai krāsu variācija, kas sastopama Ķīnas tīģeriem, un Amūras tīģeriem. Par šīs krāsas variāciju liecina tikai atsevišķu cilvēku ziņojumi, tai nav autoratīva apstiprinājuma. Īpaši daudz ziņojumu par pelēkas krāsas tīģeriem pienāk no Ķīnas Fudzjaņas provinces.

Kopumā ir izdzīvojuši apmēram 7% no visas kādreizējās tīģeru populācijas.

Tīģeri apdzīvo dažādas vides, tai skaitā mangrovju purvus, bambusa audzes tropos, ar krūmiem aizaugušus mežus vēsākos apgabalos, tuksnešainas un akmeņainas pauguraines, kā arī taigu ziemeļos. Kalnos tie mājo līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa. Atkarībā no dzīvošanas apstākļiem, medījuma daudzuma un tīģera dzimuma, katra indivīda medību apgabals var būt no 30 līdz 3000 km².

Tīģera ķermenis ir izstiepts un muskuļots ar spēcīģām kājām un pleciem. Līdzīgi kā lauvas, tīģeri spēj pavilkt medījumu, kas ir daudz lielāks un smagāks par pašu plēsēju. Aste gara, vienmērīgi nolaista, apmēram 60 - 110 cm gara. Tīģeris ir vislielākais savvaļā mītošais lielais kaķis visā kaķu dzimtā, tā vidējais svars ir 100 - 250 kg. Lielākie indivīdi var sasniegt vairāk kā 310 kg. Ķermeņa augstums 70 - 120 cm, garums līdz 2,9 - 3,5 metriem (ar asti). Tēviņi augumā ir nedaudz lielāki par mātītēm, bet tēviņu masa var būt 1,7 reizes lielāka nekā mātītēm. Arī to ķepas ir platākas kā mātītēm.

Tīģeriem iespējama gēnu mutācija, kuras rezultātā to kažoks ir balts. Savvaļā balti tīģeri ir sastopami ļoti reti, bet zoodārzos tos īpaši selekcionē un pavairo. Balto tīģeru pavairošana bieži noved pie inbrīdinga, tādēļ tie bieži piedzimst ar fiziskiem defektiem. Baltie tīģeri arī ļoti bieži šķielē, un pat, ja kopumā baltais tīģeris ir vesels, bez acīm redzamiem defektiem, tā mūžs ir īsāks nekā rudajiem tīģeriem.

Tīģeris ir aktīvs mednieks. Medī pārsvarā naktīs, īpaši tropos. Starp lielajiem kaķiem tikai tīģeriem un jaguāriem patīk peldēties. Tīģeris ir lielisks peldētājs un spēj peldot pat aiznest medījumu uz drošāku vietu. Karstā laikā tīģeris stundām atvēsinās ūdenī, peldēm tiek izmantotas upes, ezeri un dīķi. Kokos kāpj tikai jaunie tīģeri. Tīģeri medī pamatā pārnadžus (mežacūkas, briežus, stirnas), bet neatsakās arī no citiem dzīvniekiem, tai skaitā mērkaķus, žņaudzējčūskas, bruņurupučus, zivis, krabjus, vardes un kukaiņus. Vienā reizē tīģeris var apēst ap 35 kg. gaļas.