Kaķi vēstures līkločos ir gan mīlēti, gan nīsti. Kaķa tēlu varam sastapt Senās Ēģiptes, Ķīnas un Japānas mākslā, tomēr Rietumu pasaule kaķiem nepievērsa īpašu vērību. Labi ja tos attēloja kā otrā plāna tēlus. Notika arī pavērsieni un lēna augšupeja. Mūsdienās kaķi ir iekarojuši savu vietu un internets ir pilns ar kaķu bildītēm. Tas nenotika vienā dienā.
Viduslaikos kaķa tēls mākslā ir tik otršķirīgs, ka māksliniekiem trūkst izpratnes par kaķa anatomiju. Redzot šādus attēlus, vārds 'renesanse" iegūst jaunu nozīmi.
Nu nav. Nu galīgi nav viduslaiku kaķim paveicies ar gēniem. Šis kaķis ir noguris no bezjēdzīgās eksistences un vēlas tikai spēlēt savu instrumentu!
Tomēr kaķi nevēlējās gaidīt līdz renesansei, un jau sāk protestēt.
Saņem, patriarhālā viduslaiku sabiedrība! Lūk kas notiek ar māksliniekiem kuri nezina kā zīmēt kaķus! Un šis nav brīdinājums. 1555 gads
Iedvesmas dzīts, vai arī bailēs no tāda paša likteņa, Da Vinči cītīgi sāk kaķu anatomijas studijas. Kaķi jau savu vietu ir izcīnījuši. Un tas ir tikai sākums!
Kaķi sāk arvien biežāk parādīties aristokrātu, visbiežāk jaunu meiteņu, portretos. Šeit - itāļu gleznotājs Federico Andrenotti.
Kaķi ir gan bagāto gan nabago mīlēti dzīvnieciņi.
Albert Anker (1831 - 1910)
Zviedrija
Te nu ir sācies 20. gadsimts. Arvien vairāk mākslinieki attēlo kaķi kā centrālo tēlu. Top gleznas, apsveikuma kartītes un pastmarkas ar kaķu tematiku. Attēlā- Henriete Conner. 1900 gads
Savukārt biologs, gleznotājs un ornitologs John James Audubon kaķus redz nedaudz savādākā gaismā. Two Cats Fighting. 1926 gads
Tomēr daudzi no mums kaķus redz tā. Julius Adam II
