Fakti par šokolādi- no lietus mežiem līdz pat tavai šūnai.
Kā tad īsti šis gardums nonāk mūsu mājās? Vai šokolādi ēst ir labi? Kā tā ietekmē organismu?
+ Pāris gardas bildītes iekārdināšanai. Saldu nedēļas nogali!
Šokolāde2
46
1
Senākie dati par šokolādi ir fiksēti jau 1500 gadus atpakaļ Centrālamerikas lietus mežos.
Maiji esot brūvējuši dzērienu no kakao pupiņām, tās apcepot un sasmalcinot. Parasti tas tika pasniegts dažādās ceremonijās.
Pirms nonākšanas veikala plauktā šokolādei jāiziet daudzi sagatavošanas posmi.
Vispirms no savām zemēm vai arī no lietus mežiem lauksaimnieki ievāc kakao augļus. Tad šie augļi dodas uz rūpnīcām.
Reklāma
Kad pupiņas ir attīrītas, sašķirotas un izgrauzdētas, tās tiek sašķidrinātas un veidojās tāds kā šokolādes novārījums.
Tālāk šis te novārījums tiek sajaukts ar kakao sviestu dažādās proporcijās, veidojot dažādu tipu šokolādes.
Pašās beigās notiek šokolādes rūdīšana. Īpašos aparātos tā tiek sildīta un atdzesēta vajadzīgajās temperatūrās, un galu galā šokolāde tiek nosūtīta uz kompānijām, kuras to iepilda formās, iepako un nogādā veikalu plauktos.
Reklāma
Ir četri galvenie šokolādes tipi- pirmkārt, nesaldinātā šokolāde, kuru parasti izmanto citu ēdienu pagatavošanā- tā galvenokārt tiek gatavota no kakao pulvera un sviesta dažādās proporcijās.
Melnā šokolāde, kas sastāv no kakao pulvera, cukura un kako sviesta vai kādām citām taukvielām.
Piena šokolāde satur cukuru, kakao sviestu, pulveri vaniļu un pienu vai piena pulveri.
Reklāma
Savukārt balto par īstu šokolādi nemaz nevarot uzskatīt, jo tā nesatur kakao pulveri. Baltā šokolāde sastāv no cukura, piena un kakao sviesta.
Droši vien jau būsiet dzirdējuši, ka šokolādei piemīt spēja uzlabot veselību: piemēram, tā spēj regulēt asinsspiedienu.
Tev patiks šie raksti
