Tā kā karš ir vīriešu nodarbe, tad tīri vēsturiski sieviešu bruņas ir sava veida ķecerība. Nešaubīgi noteikt sieviešu bruņas var pēc sekundāro dzimumpazīmju esamības – t.i. krūšu bruņu formas, bet neviens tāds vēsturisks eksemplārs nav atrasts. Tam ir savi iemesli.
Sieviešu bruņas9
206
1
Pirmkārt, pašas senākās bruņas tika gatavotas no ādas, kas līdz mūsdienām saglabājas minimāli. Protams, antīkie avoti, rakstiskie un grafiskie, attēlo un piemin sievietes-karotājas.
Slavenākās no tām ir amazones, kuru prototips varētu būt skifu un sarmatu ciltis, kur sievietes karoja līdz ar vīriešiem, taču arī viņu bruņas neatšķirās. Tām arī nevajadzētu atšķirties, jo bruņu nolūks ir nevis piesegt izliekumus, bet aizsargāt dzīvībai svarīgus orgānus, kas sievietēm un vīriešiem atrodas vienādi ķermeņa iekšienē :)
Reklāma
Kāds Otrā Krusta kara laika dokuments vēsta par harēma sardzēm, kuras valkāja korsetēm līdzīgus veidojumus, kas piesedza vēderu un pacēla krūtis. Taču sargāt harēmu nav tas pats, kas piedalīties karā, vai ne? Te lielāka nozīme ir izskatam, nevis praktiskumam.
Viduslaiku sievietes-karotājas devās cīņās parastās vīriešu bruņās.
Lielisks piemērs tam ir Žanna d\\\'Arka, kura visos avotos un filmās ir attēlota šādi.
Reklāma
Iespējams, ka kādai kareivīgai augstmanei tikušas izgatavotas bruņas, kas atbilstu ķermeņa reljefam, taču, kā jau minēju, neviens tāds paraugs netika atrasts.
Tādas formas bruņas būtu ne vien grūtāk izgatavojamas, bet arī trauslākas, tā divdaļīgā uzbūve veicina ieroča un bultu rikošetu tieši uz videni, nevis tikai uz ārpusi.
Reklāma
Turklāt bruņas nekad netiek vilktas uz kailas miesas (realitātē, nevis fotosesijās vai mākslinieku fantāzijās), tāpēc krūšu bruņu izliekumiem būtu jāietilpina ne vien valkātājas miesu, bet arī pāris centimetru biezu oderi.
Mūsdienu vēsturisko cīņu klubu dalībnieces valkā piemēram tādas bruņas ar minimāli izteiktiem izliekumiem.