Sidneja4
Sidneja ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs.
Sidnejas aglomerācijā dzīvo vairāk nekā 34 miljoni cilvēku .
Austrālijas ekonomikas un tirdzniecības centrs. Pateicoties pludmalēm, pasaulslavenām celtnēm kā piemēram Sidnejas operas namam un Hārbora tiltam, Sidneja ir viena no pasaules atpazīstamākajām pilsētām un ir starptautiskā tūrisma galamērķis.
Sidneja ir bijusi arī mājvieta lieliem sporta notikumiem, tajā skaitā Britu impērijas spēlēm 1938. gadā, 2000. gada Vasaras Olimpiskām spēlēm, kā arī 2003. gada Pasaules čempionātam regbijā.
Tiek uzskatīts, ka Sidnejas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 40 000 gadu. Pirmo Eiropiešu ierašanās laikā Portdžeksona līča rajonā dzīvoja no 4000 - 8000 austrālijas aborigēnu, kuri runāja 3 pamatdiealektos. Pirmais eiropietis, kas izsēdās līča krastā 1770. gadā bija kapteinis Džeimss Kuks. Sidneja savu nosaukumu ieguva no Britu iekšlietu ministra Tomasa Townšenda, Lorda Sidneja vārda
Sidneju 1788. gadā kā katordznieku koloniju dibināja Artūrs Filips un tā bija pirmā eiropiešu kolonija Austrālijā. Pilsētas tiesības piešķirtas 1842. gadā. 1851. gadā sākās pirmais no vairākiem zelta drudžiem un uz Sidneju devās cilvēki no visas pasaules. Viens no strādnieku kustības centriem Austrālijā.
Jau 1822. gadā pilsētā jau bija uzbūvēti veikali, tirgi, bankas un citas sabiedriskas iestādes. 1830. un 1840. gadi bija Sidnejas urbanizācijas gadi, sākās pirmo priekšpilsētu būvniecība. Sidnejas ostā regulāri sāka piestāt Britu kuģi un uzsākoties imigrācijas vilnim, Sidneja sāka ļoti strauji attīstīties. 1842. gada 20. jūlijā tika dibināta Sidnejas pilsētas dome un Sidneja tika pasludināta par pirmo Austrālijas pilsētu. Pirmais Sidnejas mērs bija Čārlzs H. Čambers
Pirmais no vairākajiem zelta drudža periodiem sākās 1851. gadā, kad, no visas pasaules, jaunas dzīves meklējumos sāka plūst imigrantu straumes. Sidneja turpināja ļoti strauji attīstīties gan ekonomiskā, gan sociālajā ziņā un jau ap 20. gadsimta pašu sākumu Sidnejas iedzīvotāju skaits sasniedza 1 miljonu. 20. gadsimta 30. gados Sidneju skāra Lielā depresija, bet pilsēta spēja ātri atkopties un sāka attīstīties ar vēl lielāku sparu. 20. gadsimta vidū pilsētā tika piedzīvoti jauni Eiropiešu un vēlā arī Aziātu imigrācijas viļņi. Tā rezultātā Sidneja ir izveidojusies par kosmopolītisku pilsētu.
Pārsvarā Sidnejā dominē Briti un Īri, bet plaši ir pārstāvētas arī Itāļu, Grieķu kopienas, kā arī ieceļotāji no Austrumeiropas valstīm un Dienvidaustrumāzijas.
Sidneja atrodas pie Klusā okeāna. No austrumiem pilsētu ieskauj Tasmāna jūras, no rietumiem Zilie kalni, no ziemeļiem Havkesberijas upe un no dienvidiem Voronora plato. Portdžeksona līcis, jeb Sidnejas osta, kuras krastos izvietojusies Sidnejas pilsēta ir lielākā dabiskā ceļā veidotā osta pasaulē, kas sastāv no vairāk kā 70 līcīšiem un okeāna pludmalēm ietverot sevī pasaulē slaveno Bondībīčas pludmali.
Sidnejas pilsēta ir izpletusies 1,687 kvadrātkilometru lielā platībā. Sidnejas aglomerācijas kopējā platība ir 12,144.6 kvadrātkilometri, kas ietver sevī Central Coast urbanizēto reģionu, daļu Zilo kalnu grēdas tāpat kā plašas nacionālā parka un citas mazapdzīvotas teritorijas.
Lielākās Sidnejas satelītpilsētas ir Ņūkāsla un Volongonga.
Attālums no Sidnejas līdz lielākajām Austrālijas pilsētām:
Kanbera - 290 km
Melburna - 859 km
Brisbena - 1010 km
Pērta - 3988 km
Adelaida - 1426 km
Darvina - 3975 km
Alisspringsa - 2804 km
Laika posmā starp vasaru un ziemu lietusgāzes Sidnejā ir ikdienišķa parādība, bet jo īpaši izteiktas tās ir gada pirmajā pusē, kad dominē austrumu vēji. Vidējais gada nokrišnu daudzums ir 1217,0 milimetri, kas vidēji tiek sadalīti 138 lietainās gada dienās. Pēdējais sniegputenis, kas reģistrēts Sidnejas pilsētas teritorijā, bija 1830. gados.
Lai gan Sidneja necieš no ikgadējiem cikloniem vai nozīmīgām zemestrīcēm, El Ninjo efekts spēlē nozīmīgu lomu Sidnejas laikapstākļos cikliski atnesot vai nu stiprus meža ugunsgrēkus sausuma periodos vai plūdus un spēcīgas lietusgāzes. Daudzas piepilsētu teritorijas robežojas ar krūmāju zonām, jeb tā saucamo Bušu (bushland), tādēļ cieš no mežu ugunsgrēkiem — spēcīgākie tika piedzīvoti 1994. un 2002. gada pavasara-vasaras sezonā.
Ik pa laikam pilsēta cieš no spēcīgām vētrām un krusas. Viena tāda vētra Sidnejas austrumu un priekšpilsētu rajonus piemeklēja 1999. gada 14. aprīlī, kad mazāk kā stundas laikā, pār pilsētu pārgāja spēcīga vētra ar milzīgiem, līdz pat 9 centimetru lieliem krusas graudiem, radot bojājumus aptuveni 40 000 īpašumu, 20 000 automašīnu un 25 lidmašīnām Sidnejas lidostā. Kopējie zaudējumus — 1.5 miljons dolāru[1].
Dažkārt pilsēta arī cieš no plūdiem. Kā piemēru var minēt Lielos Sidnejas plūdus, kas notika 1986. gada 6. augustā, kad ciklons no austrumiem atnesa spēcīgu vēju, vienas diennakts laikā izkrita rekordliels (327.6 milimetri) nokrišņu daudzums, izraisot satiksmes haosu un radot bojājumus praktiski visai pilsētai.[2]