Sekmīga avārijas nosēšanās, bet neviena izdzīvojušā - Saudia reiss 1633

1980. gada 19. augustā aviokompānijas Saudi Arabian Airlines lidmašīna Lockheed L-1011-200 Tri Star startēja no Karači lidostas Pakistānā. Pirms galamērķa Džidā, Saūda Arābijā, kā tas bija paredzēts lidojuma plānā, lidmašīna veica starpnosēšanos Rijādā.

No Rijādas lidmašīna startēja bez starpgadījumiem. 7 minūtes pēc pacelšanās, kad aviolaineris jau bija uzņēmis 6700 metru augstumu, ieslēdzās automātiskā trauksmes signalizācija: "UGUNSGRĒKS AIZMUGURĒJĀ KRAVAS NODALĪJUMĀ", kā arī dzinējā Nr. 2. Bortinženieris paziņoja par problēmu kapteinim, kurš pēc 4 minūšu ilgas vilcināšanās pieņēma lēmumu atgriezties Rijādā un veikt avārijas nosēšanos. Kad lidmašīna atradās 80 kilometrus no lidostas, otrais pilots sazinājās ar dispečeru, pieprasīdams atļauju nolaisties: "163, atgriežamies Rijādā." Saņēmis atļauju, kapteinis izslēdza dzinēju Nr. 2. un veica kursa maiņu. Ugunsgrēks kravas nodalījumā pa to laiku izplatījās diezgan ātri. Intensīvo liesmu, kas jau nu bija izlauzusies no lidmašīnas fizelāžas, pamanīja citu netālu lidojošo lidmašīnu piloti. Tajā pašā laikā Saudi Arabian Airlines apkalpe nespēja saprast ugunsgrēka novēršanas instrukciju kravas nodalījumā. Lainera Lockheed L-1011 ekspluatācijas rokasgrāmata bija uzrakstīta angļu valodā, kuru apkalpes locekļi pārvaldīja nepietiekamā līmenī. Ugunsgrēks pieņemās spēkā un neviens nesaprata, kas jādara, lai to apturētu. Atgriezies pilotu kabīnē, bortinženieris ziņoja par nelielu piedūmojumu lidmašīnas salona pakaļējā daļā. Ierodoties Rijādā kapteinis lūdza dispečeru sagatavot visu nepieciešamo pasažieru evakuācijai un ugunsgrēka dzēšanai. Dispečers jautāja par cilvēku skaitu uz borta, uz ko kapteinis atbildēja: ' Izskatās, ka esam pilni.

Dažas minūtes pirms nosēšanās, bortinženieris ziņoja par kautiņu pasažieru starpā par vietu salona priekšējā daļā. Satrauktie pasažieri panikā metās uz salona priekšdaļu, lai izbēgtu no indīgajiem dūmiem. Stjuartes darīja visu iespējamo, lai nomierinātu panikā kritušos pasažierus. Kapteinis caur paziņojumu aicināja cilvēkiem palikt savās vietās un gatavoties avārijas nosēšanai. Neskatoties uz haosu pasažieru salonā un vairāku svarīgu mērinstrumentu atteikšanos, piloti veica gludu avārijas nosēšanos. Taču tad kapteinis pieļāva ļoti rupju un liktenīgu kļūdu. Tā vietā, lai lidmašīnu nobremzētu tik ātri, cik iespējams, tā tika apstādināta tikai pēc divām minūtēm un 40 sekundēm. Ar to vēl nebija gana, kapteinis ļāva dzinējam darboties vēl trīs minūtes un 15 sekundes. Pēdējā pa radio uztvertā ziņa no pilotiem skanēja tā: "Mēģinām uzsākt evakuāciju."

Neskaidru iemeslu dēļ reisa apkalpe tā arī nespēja atvērt nevienu no avārijas izejas durvīm. Šajā laikā uguns no kravas nodalījuma jau bija aprijusi lidmašīnas salonu. Arī lidostas glābšanas dienesti neprata atvērt lidmašīnas durvis. Viņiem nebija zināms ne durvju skaits, ne tas, kā tās veras. Glābējiem vajadzēja 23 minūtes, lai izlasītu un saprastu atbilstošo instrukciju angļu valodā. Pēc tam, kad tika atvērtas galvenās durvis, notika acumirklīga uzliesmošana, uguns izplatījās pa visu salonu un visu lidmašīnu pārņēma liesmas. Pēc 5 minūtēm ugunsgrēks tika nodzēsts. Aviolainera korpusa augšdaļa bija pilnībā nodegusi, bet spārni, aste, šasija un dzinēji bija neskarti. Evakuācijas rezultātā (kura patiesībā nemaz nenotika) visi 287 pasažieri un 14 apkalpes locekļi (301 cilvēks), kas sēdēja šajā reisā, gāja bojā.

Katastrofas cēloņu izmeklēšanai Saūda Arābijas amatpersonas pieaicināja speciālistus no ASV nacionālās transporta drošības padomes (NTDP) un konsultantus no Britu aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas (AAIB). Aviokompānijas "Saudi Arabian Airlines" pārstāvji paziņoja, ka ugunsdzēsēji atraduši lidmašīnas salonā butāna plītiņu, kuras eksplozija ir bijis par cēloni ugunsgrēkam kravas nodalījumā. NTDP un AAIB eksperti nebija vienisprātis par šādu atzinumu. Pēc AAIB speciālistu domām, ugunsgrēka cēlonis ir lidmašīnas vadīšanā izmantotais ugunsbīstamais hidrauliskais šķidrums, kas ir uzliesmojis īssavienojuma dēļ starpnodalījumā, kurā atrodas elektroinstalācijas un hidrauliskās līnijas.

Papildus katastrofas iemesli ir:

Vilcināšanās ar evakuāciju - lidostas glābēji nebija sagatavoti šādai avārijas situācijai un tādēļ nespēja operatīvi veikt savus pienākumus,

kapteinis nenovērtēja situācijas nopietnību un nerīkojās pietiekami ātri, lai lidmašīnu apstādinātu pēc iespējas ātrāk un dotu stjuartēm un glābšanas komandai pietiekami daudz laika, lai uzsāktu pasažieru evakuāciju,

sliktas angļu valodas zināšanas gan apkalpei, gan avārijas dienestiem, jo tas traucēja ātri tikt galā ar salona galveno durvju atvēršanu.

Galīgais izmeklēšanas ziņojums tika publicēts 1982.gada 19.janvārī.

Svarīgi atzīmēt, ka pēc izmeklēšanas beigām arābu eksperti nav veikuši nekādus pasākumus, lai novērstu šāda veida aviokatastrofu nākotnē.