Šīs dabas parādības ir liels retums, bet ja izdodas tās novērot tas ir iespaids uz visu mūžu. Šajā rakstā apkopoju dažas brīnumainas dabas parādības.
Retas dabas parādības2
Ledus adatas
Dažreiz aukstā laikā no debesīm var krist nevis sniegs vai krusa, bet ledus adatas- sīki ledus kristāliņi, taču tik ļoti asi, ka var savinot cilvēka ādu. Ledus adatas veidojas no momentāli sasalušiem ūdens pilieniem, piesalstot pie koku zariem, laternām, kā arī citiem priekšmetiem, veidojot brīnumskaistas dabas dekorācijas. Redzēt šo dabas parādību var Sibīrijā un Tālo Ziemeļu reģionā.
Nāves pirksts/ sāls lāstekas
Mēs esam pieraduši redzēt lāstekas, kas nokarājas pie māju jumtiem, bet Arktikā var sastapt īpašas lāstekasa, kuras „karājas” zem ūdens un kuras ir dzīvībai bīstamas. Šī parādība tika atklāta apmēram pirms 30 gadiem, bet nofilmēt šo procesu izdevās vien 2011. gadā. Sasniedzot dzelmes dibenu, nāves pirksts neapstājas, bet gan turpina savu kustību uz priekšu. 15 minūšu laika šāda struktūra iznīcina visu dzīvo sev apkārt līdz pat vairāku metru lielam rādiusam. Šī iemesla dēļ šo parādību arī sauc par ledainajiem nāves pirkstiem.
Glorija
Ja lidojat lidmašīnā vai stāvat augstu kalnos virs mākoņiem, kad Saule spīd jums no mugurpuses, var palaimēties ieraudzīt skaistus varavīksnes riņķus, ko zinātniski dēvē par "Gloriju", bet ķīnieši nosaukuši par "Budas gaismu". Šīs parādības rodas gaismas difrakcijas ietekmē, kas atstarojas mākoņu pilienos.
Piekrastes kapučīno
Jūra jebkurā pasaules malā var pārvērsties par putām, bet tomēr biežāk tas notiek dienvidu puslodē. Lai rastos šādas putas jūras ūdenī vajag uzkrāties daudz ūdenszālēm, sāls, kā arī atkritumi, kas komā veido kaut ko līdzīgu šampūnam. Šī parādība pagaidām nav diez ko sastopama, bet ja turpināsies ūdeņu piesārņošana tā var kļūt par ierastu lietu.
Tesmeņvedīgie mākoņi
Ļoti reti, parasti pirms viesuļvētras, debesīs redzami tesmeņveidīgie mākoņi, kas ar savu neparasto izskatu liek domāt par pārdabiskām lietām. Šo mākoņu zinātniskais nosaukums ir "Mammatus clouds". Tesmeņveidīgie mākoņi novērojami vasaras periodā. Tie veidojas, strauji izbeidzoties vertikālajām strāvām, kas atbildīgas par gubmākoņa plakanās apakšas un izliektās virsotnes rašanos — tad mākoņa apakšdaļa sāk nolaisties, veidojot uz leju vērstus izliekumus.
Mēness varavīksne
Šo parādību daudz vieglāk ir ieraudzīt kādā fantastikas filmā, nekā dabā. Jo šai parādībai nepieciešami daudzi faktori: pilnmēness atrodas tuvāk, debesīm jābūt tumšām, bet pretī mēnesim jāatrodas lielam ūdenskritumam. Par cik cilvēka redze ir tāda, ka pie slikta apgaismojuma jūtīgas ir tikai redzes nūjiņas, tad cilvēks neuztver šo gaismu kā krāsainu. Tādēļ Mēness varavīksne izskatāš balta. Topmēr ar palielinātas ekspozīcijas fotogrāfiju palīdzību var redzēt, ka arī Mēness varavīksne ir krāsaina.
Rīta glorija
Vēl viena reta parādība- rīta glorija: garā izstieptā josla atgādina gigantiskas lidmašīnas "pēdas" un var stiepties 1000 km garumā. Jau kopš pagājušā gadsimta 70-ajiem gadiem zinātnieki pēta šo dabas parādību, taču pagaidām nav atraduši skaidrojumu gaisa masu sarežģītajam pārvietošanās procesam. Ideālā šīs parādības novērošanas vieta ir Austrālijas ziemeļi.
Uguns tornādo
Dabas pētnieki norāda, ka uguns tornado ir ļoti reta un bīstama parādība. Tā rodas, kad augšup ejošā gaisa plūsma izraisa aizdegšanos vai arī tornado nonāk kontaktā ar liesmām.
Ūdens stabs/ tornādo
Ūdens stabs ir virpuļviesulis, kurš rodas virs ūdens virsmas, parasti tie nav saistīti ar pērkona negaisu. Lai gan ūdens stabi ir kā nelieli virpuļviesuļi, tos nesauc par virpuļviesuļiem, ja vien tie nenokļūst līdz sauszemei. Tie ir mazāki un vājāki nekā Tornado alejā novērotie, tomēr tie var būt diezgan bīstami. Ūdens stabs var apgāzt nelielas laivas, sabojāt kuģus vai arī nodarīt bojājumus, ja sasniedz sauszemi.
Baltā varavīksne
Baltā varavīksne, tā ir vēl viena optiska parādība atmosfērā, kura ir līdzība mums labi pazīstamaijai septiņkrāsu aravīksnei. Varavīksne veidojas gaismas difrakcijas un ūdens pilienu (0,02mm) mijiedarbībā. šo varavīksni var novērot tikai miglas laikā.