Pīpe (no lejasvācu valodas - pipe) tabakas pīpēšanai radusies Amerikā: to ap 1000. gadu pirms mūsu ēras izfunktierējuši Centrālamerikas maiju cilts indiāņi, pieprotot tabakas audzēšanas māku: viņiem pīpe bijusi svēts reliģisks piederums, starp citu, tieši viņiem pieder par metaforu kļuvusī miera pīpe: mieru un draudzību parādot, tie pīpējuši no kopējas pīpes.
Pīpes gatavo no koka, kaula, māla, dzintara, akmens, bet Āfrikas pirmiedzīvotāji, nebaidoties apsvilināt rokas, to pratuši uzmeistarot pat no dzelzs.
Pīpes forma dažādām tautām īpatnēji mākslinieciski izveidota, un pīpes lielums var svārstīties no dažiem centimetriem līdz pat vairākiem metriem.
