P.s. Ja gribat vēl rakstus, komentāros varat rakstīt par, kuru nākamo mākslinieku jūs vēlaties!! :)
Mikelandželo (Michelangelo); 1475. gada 6. marts - 1564. gada 18, febrāris), bija itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks. Viņš vispilnīgāk atspoguļo dižrenesanses humānisma ideālus - monumentalitāti, vispārinātu formu, cilvēka skaistuma un neierobežoto spēju apliecinājumu. Viņš ir arī jaunā, baroka stila ievadītājs. Baroka tendences, jaunā domāšana un renesansei neparastie izteiksmes paņēmieni raksturo
Siksta kapelā māksliniekam vajadzēja atgriezties 1536. gadā, lai pēc pāvesta Pāvila III aicinājuma gleznotu "Pastaro tiesu" uz kapelas altāra sienas. Šī freska attēlo visu cilvēces traģēdiju - pasaules bojāeju. Pēc vairāk kā divdesmit gadiem mākslinieka rokraksts un pasaules redzējums ir krasi mainījies. Darbs atklāj paša Mikelandželo dvēseles krīzi. Šeit jau pilnībā tiek demonstrēta cita mākslinieciskā sistēma, kas ir raksturīga nākamajam mākslas periodam. Centrā ir attēlots Kristus kā soģis, kura paceltā roka atdala grēciniekus no taisnajiem. Kompozīciju veido cilvēki, kas ierauti nepārvaramā stihiskā kustībā, kurai nav iespējams pretoties. Freska ir satraukuma, nemiera, šausmu un izmisuma pilna.
Mikelandželo slavu un Florences pilsoņu atzinību bija iemantojis ar Dāvida skulptūru, kas 1504. gadā tika uzstādīta pilsētas laukumā. Statujai par motīvu bija izmantots Bībeles stāsts, kā jaunais Dāvids uzvarēja Goliātu. Šo Bībeles motīvu daži tēlnieki bija izmantojuši jau agrāk. Viņu statujās Dāvids bija attēlots kā zēns, kas lepni uzlicis kāju uz uzvarētā milža krūtīm. Mikelandželo Dāvida tēlu iedomājās pavisam citādu. Viņš to izcirta no liela marmora bluķa, maksimāli atsakoties no sadzīviskām detaļām. Dāvida figūra ir 5 metrus augsta. Tas ir kails jauneklis ar atlētiski veidotu ķermeni, kreisajā rokā, pārmestu pāri plecam, tur lingu. Ne velti Mikelandželo Dāvida skulptūru bija iecerējis kā savas dzimtās pilsētas Florences brīvības cīņas simbolu.
La Pietà kapelā, kas atrodas sv. Pētera bazilikā, atrodas tāda paša nosaukuma slavenā Mikelandželo skulptūra. Mirušā Kristus ķermenis ir guldīts Mātes klēpī. Šķiet, pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka Mikelandželo šo skulptūru izveidoja (1499 – 1500) vēl savas jaunības gados, kad bija vēl tikai 24 gadus vecs.
1505. gadā Mikelandželo pēc pāvesta Jūlija II uzaicinājuma sāka strādāt pie pāvesta iecerētās grandiozās kapenes būves, ko bija paredzēts izgreznot ar vairākiem desmitiem marmora statuju. Grandiozā iecere par daudzajām statujām palika neīstenota, un tikai 1545. gadā, jau pēc pāvesta nāves, Mikelandželo uzcēla pāvestam domāto kapeni, tikai daudz pieticīgāku, nekā bija iecerēts. Tajā atradās tikai trīs marmorā cirstas skulpturālas figūras - titāniskais Mozus stāvs (1513-1515)(attēlā) un divas vergu figūras - "Sacēlies vergs" un "Mirstošais vergs" (ap 1513-1516). Milzīgā Mozus figūra reizē pauž lielu garīgo spēku un kāpinātu dramatismu, uz mirkli apvaldītu traucošu dinamiku saspringtajā ķermenī. Savukārt vergu figūras ir kailu, skaistu, spēcīgu jaunekļu tēli, kas saistīti važās. Viens no viņiem vēl pēdējiem spēkiem mēģina pretoties, bet otrs jau salauzts un slīgst mūžīgā miegā. Šajā tēlā īpaši atklājas Mikelandželo daiļradei cauri strāvojošā ciešanu tēma, traģisms.
Reklāma
Mediči kapela ir viens no lieliskākajiem divu mākslu - arhitektūras un tēlniecības - harmoniska apvienojuma piemēriem pasaules mākslā, Mikelandželo radošā ģēnija spilgts apliecinājums. Taču tajā velti meklēt renesanses mākslai raksturīgo iekšējo harmoniju, līdzsvaru un skaidrību.
