Nežēlīgākie viduslaiku spīdzināšanas rīki19

Ceļgalu spiednis. Populārs Inkvizīcijas perioda spīdzināšanas rīks. Apmēram skrūvspīļu princips, ieliekot ceļgalus starp šiem iesmiem, griežot skrūvi, iesmi satuvojas tādējādi sašķaidot ceļgalus no abām pusēm vienlaicīgi. Reizēm izmantoja arī elkoņu saspiešanai.

Spīles. Spīles kā spīdzināšanas rīks tika izmantotas Henrija VIII valdīšanas laikā. Izmantošanas princips redzams attēlā. Cilvēks šādā pozā tika iesēdināts tādā kā metāla aplī un griežot skrūvi, kas atradās pie pleciem, cilvēka ceļgali tika piespiesti krūtīm tik cieši, ka pa degunu un ausīm sāka tecēt asinis.

Jūdas krēsls. Šis rīks ir izdzīvojis pat līdz mūsdienām (nav gan rakstīts, kur tādu izmanto, gan jau kādi kamikadzes). Upuris tiek uzsēdināts uz piramīdveidīgā priekšmeta asā gala. Spīdzinātājs varēja variēt ar sāpju līmeni, vienkārši liekot sēdēt uz tā, spiežot uz upuri, vai pat atkārtoti no augstākas vietas metot ar mešanu uz šī rīka.

Spāņu ēzelis. Kā redzams attēlā tas bija rīks ar uz augšu vērstu ļoti asu šķautni. Upuris uz tā tika uzsēdināts kails un pie kājām tika piesieti dažāda veida smagumi. Avoti vēsta, ka dažkārt ļot lielu smagumu pievienošanas gadījumā, upuris tika pilnībā pāršķelts uz pusēm.

Attēlā redzamais rīks pārsvarā tika izmantots orālā spīdzināšanā. To savilktā veidā ielika upurim kaklā un pēc tam strauji izplēta kā tas redzams attēlā. Visbiežāk tas beidzās letāli. Šo iesmu gali bija speciāli noasināti, lai pie instrumenta atvēršanas tie iedurtos barības vadā un to izārdītu. Visbiežāk šāds liktenis piemeklēja ķecerus un dieva zaimotājus.

Svina šļakstāmais aparāts. Visbiežāk tas bija zizlis ar galā pievienotu lodveidīgu metāla trauku, kura viena daļa bija sacaurumota. Necaurumotajā daļā tika ieliets kausēts metāls, vāroša eļļa vai cita karsta viela. Upuris tika kails sasiets un apšļakstīts ar karsto vielu, kas radīja sāpīgas čūlas un apdegumus.

Krūšu dedzināmais aparāts. Šī ierīce tika izmantota gan kā soda mērs, gan pratināšanas nolūkos. To arī izmantoja, lai iezīmētu neprecējušās sievietes, uzkarsējot to līdz baltkvēlei un iededzinot sievietes krūtīs zīmes. Kā soda mēru to izmantoja pret ķecerēm un zaimotājām, sievietēm, kas apzināti izraisīja abortu, pielietoja erotisko balto maģiju un citas neatļautas darbības. Cits līdzīgs paņēmiens bija restveidīgas knaibles, kurās tika iespiestas krūtis, bet pati sieviete ar lielu spēku rauta prom kamēr krūtis tika norautas.

Krokodilšķēres tika izmantotas Viduslaiku Eiropā un visbiežāk izmantotas sodot vīriešus, kas mēģināja nogalināt valdnieku. Īsāk sakot, attēlā redzamā dzelzs krokodilīša asajos zobiņos tika ielikts vainīgā dzimumloceklis, šņiks un nost. Lūk tā! Paldies par uzmanību!