Sveiki Spocēni! 
Kādu laiciņu gan nebija iznākuši piļu un muižu raksti...tad nu lūk atkal esmu klāt ar nu jau piekto daļu...
Ja nu gadījumā nēesat paguvuši aplūkot 1.-4. daļu, tad spiežam --->>> ŠEIT!!!
Šoreiz raksts par Turaidas pili...atrašanās vieta Rīgas rajona Krimuldas pagastā
Seno lībiešu valodā Turaida nozīmējot "Dieva dārzs." Pils celta uz sena lībiešu pilskalna un tiek uzskatīts, ka Turaidā 1206. gadā atradusies valdnieka Kaupo pils. Tā nopostīta lībiešu sacelšanās laikā 1212. gadā. Rīgas bīskaps 1214. gadā šeit uzcēla mūra pili, kas nodega 1776. gadā.
Pils bijusi neregulāra daudzstūru plānojuma nocietinājums. Pagalma vidū brīvi stāvošs tornis ar nosaukumu Donžons. Kopš 1953. gada notiek pils restaurācija - atjaunots 26 metri augstais Donžons, ko izmanto par skatu torni, daļa mūra, pusapaļais tornis, ziemeļtornis, torņveida celtne kompleksa dienviddaļā, saimniecības ēkas. Tajās izvietota Turaidas muzeja rezervāta ekspozīcija.
Blakus pilij - Dainu kalns ar telnieka I. Rankas veidotām skulptūrām un baznīckalns - sena kapsēta. Baznīckalna vidū aug milzīga divžuburu liepa, kura stādīta blakus jaunavas Maijas (1601 - 1620) kapam, kapa pieminekļa plāksne vēstī: "Še dus Turaidas Roze". Vecā liepa 1972. gadā cietusi no uguns, tomēr turpina zaļot. Pie baznīckalna 1750. gadā celta baznīca - vecākais koka arhitektūras piemineklis Vidzemē.
Pils teika:
Nostāsts sākās ar to, ka pirms daudziem, daudziem gadiem, kad te notikusi kara darbība un zviedru karapulki ieņēmuši Turaidu, karā nokauto vīru un sievu vidū atrasta kāda nedēļu veca, badā puspanīkusi meitenīte. Bērnu paņēmis audzināt par savu vecais Turaidas pils rakstvedis. Viņš nokristīja to par Maiju.
Laikam ritot, Maija izauga par daiļu jaunavu, to iemīl daudz Turaidas apkārtnes jaunekļu. Viens no tiem ir arī kāds poļu armijas dezertieris Jakubovskis. Redzēdams, ka Maija viņu nemīl, tas savu nodomu piepildījumu nolemj panākt ar viltu. Viņš ar vēstuli uzaicina Maiju uz satikšanos Gūtmaņa alā. Vēstulē rakstīts, it kā Maiju steidzami grib satikt viņas izredzētais - Siguldas pils dārznieks Viktors. Maija, ierodoties satikšanās vietā, redz, ka ir pievilta un ka viņai nebūs pa spēkam pretoties Jakubovska varmācībai. Viņa tamdēļ nolemj atbrīvoties ar viltu.
Maija, rādīdama uz sarkano zīda lakatu, kas viņai ir ap kaklu, mēģina iegalvot Jakubovskim, ka lakatam piemīt burvju spēks, kas spēj pasargāt ikvienu no uzbrucēja ievainojumiem. Maija ir ar mieru lakatu atdot Jakubovskim, lai tikai viņš viņu laiž vaļā. Lai it kā pārbaudītu lakata burvju spēku, Maija liek Jakubovskim viņai cirst ar zobenu. Jakubovskis, māņiem ticēdams, cērt no visa spēka un Maiju nogalina. Tikai tagad viņš redz, ka Maija, gribēdama būt uzticīga savam līgavainim, ziedojusi savu dzīvību. Jakubovskim tagad paliek Maijas žēl un, jūtot savu pārkāpuma smagumu, viņš aizbēg tuvējā mežā un pakaras.
Nogalināto Maiju pārved un apglābā uzkalnā, netālu no Turaidas baznīcas. Uz viņas kapa vēlāk iestāda liepu, gadiem ejot liepa tagad izaugusi ļoti liela ar diviem žuburiem.
Marmora plāksni likusi izgatavot un uz kapa pielikt latviešu rakstnieka Poruka dzīvesbiedre.
Ceru, ka raksts patīk un ceru uz +++
P.S. Tiekamies jau 6.daļā
