Ku kluks klans29

Kukluksklans jeb saīsināti KKK ir nosaukums, ko attiecina uz vairākām pagātnes un mūsdienu rasistiskām organizācijām ASV, kuras par savu darbības mērķi ir izvirzījušas aizsargāt un sekmēt balto amerikāņu intereses, izmantojot vardarbību un iebiedēšanu. Pirmās šādas organizācijas parādījās ASV dienvidu štatos. Tās ātri skaitliski pieauga un sasniedza lielu vērienu. Viņi izveidoja īpašu ietērpu, kas sastāvēja no baltas mantijas, maskas un konusveida galvassegas. KKK izmantoja terorismu, vardarbību, nolinčošanu un slepkavošanu pret afroamerikāņiem, ebrejiem un citām minoritātēm, kā arī pielietoja iebaidīšanu pret Romas katoļu baznīcu un arodbiedrībām.

1865. gadā Tenesī štata Konfederātu armijas veterāni nodibināja pirmo Klanu. Klana grupas parādījās viscaur ASV dienvidu štatos. Viņu nodoms bija atjaunot balto cilvēku pārākumu, kas bija zaudēts pēc ASV pilsoņu kara. Pēc pilsoņu kara ASV dienvidu štatos notikās tā saucamā Rekonstrukcija, kuras laikā notikās atteikšanās no konfederātu paustās politikas, tiesībām utt. Klans aktīvi pretojās šai Rekonstrukcijai. Viņi slepkavoja un iebiedēja no verdzības brīvlaistos un baltos republikāņus. 1870. un 1871. federālā valdība izdeva normatīvos aktus, kas lielā mērā ierobežoja Klana darbību un lika tam samazināt savu aktivitāti, tomēr jau 1874. gadā un arī turpmāk tika no jauna organizētas paramilitāras grupas, kas atsāka publiski pielietot vardarbību un iebaidīšanu. Šādas grupas bija, piemēram, Baltā līga (angļu: White League), Sarkankrekli (angļu: Red Shirts) un citas. Jaunais vardarbības vilnis prasīja republikāņiem politisko varu un demokrāti atkal spēja atgūt varu ASV dienvidu štatos 19. gadsimta beigās. Šādās pozīcijās demokrāti palika līdz 20. gadsimta sākumam.

1915. gadā tika nodibināts otrais Klans, kurš spēja ātri izaugt uz pēckara sociāli saspringtās situācijas fona. Straujā industrializācija piesaistīja vairākus emigrantu viļņus no Eiropas, kā arī veicināja plašu afroamerikāņu izceļošanu no Dienvidu štatiem uz ziemeļiem. Kā reakcija uz šiem procesiem šajā laikā klanā parādījās antikatolicisms, antikomunisms, antisemītisms un naids pret imigrantiem. Atsevišķās grupas veica nolinčošanu, uzbrukumus privātmājām un citas vardarbīgas darbības. Klans slepkavības un vardarbības aktus oficiāli definēja kā daļu no dienvidiem tradicionālās likuma varas neesamības.

Formāli otrais Klans bija miermīlīga organizācija ar nacionālā un valsts līmeņa struktūru. vidū, kad klans sasniedza savu plaukumu, tajā bija apmēram 15% no balsstiesīgajiem amerikāņiem, kas sastādīja 4-5 miljonus cilvēku. Dažādu grupu nesaskaņas radīja lielu klana biedru atbirumu, kas divdesmito gadu vidū, kad klans sasniedza savu plaukumu, tajā bija apmēram 15% no balsstiesīgajiem amerikāņiem, kas sastādīja 4-5 miljonus cilvēku. Dažādu grupu nesaskaņas radīja lielu klana biedru atbirumu, kas 30. gados samazināja biedru skaitu līdz 30 000 biedriem. Lielās depresijas un Otrā pasaules kara laikā klana popularitāte strauji mazinājās.

Vēlāk Kukluksklana nosaukumu izmantoja dažādas neatkarīgas grupas, kuras uzstājās pret cilvēktiesību kustību un desegredāciju, jo īpaši 50. un 60. gados. Šajā laikā bieži šīs grupas sadarbojās ar dienvidu štatu policijas departamentiem un dažādām varas iestādēm. Atsevišķas grupas veica cilvēktiesību aizstāvju slepkavības. Šodien pētnieki uzskata, ka ASV varētu būt apmēram 150 nodaļas ar apmēram 5 000 - 8 000 biedriem. Valsts iestādes uzskata šīs grupas par vardarbīgi tendētām grupām, kuras lielākoties darbojas mazās, lokālās grupās. Šīs grupas pieder trešajam klanam, par kura dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1946. gads.