Karalis un viņa 6 sievas6

Taču karalis Artūrs mira jauns, tāpēc Henrijs VIII kļuva par Anglijas karali un Īrijas lordu [ vēlāk-karali]. Viņš apprecēja mirušā brāļa māsu Aragonas Katrīnu [attēlā], kas dzemdēja Henrijam meitu - lēdiju Mēriju. Kopumā abu laulības laikā piedzimuši pieci dēli, taču visi miruši, būdami tikai dažas dienas veci. Tas, protams, karali sarūgtināja un lika ielaisties afērās ar mīļākajām. Aragonas Katrīnai novecojot, karalis saprata, ka viņa nespēs dzemdēt dēlu, kas ir tik svarīgi, lai saglabātu dzimtu.

Brīdī, kad par Henrija VIII un Katrīnas nedienām zināja jau viss galms, uz skatuves parādījās šarmantā, Francijas un Austrijas galmos izglītotā, Anna Boleina. Viņas tēvs un onklis parūpējās, lai meitene sāktu dzīvot galmā un deva uzdevumu karali savaldzināt un ieinteresēt. Boleina neatbilda tā laika skaistuma standartam – bālai ādai un gaišiem matiem. Viņas izskats bija eksotisks – olīvkrāsas āda un tumši mati, taču viņas personība apbūra ikkatru. Drīz vien viņa piesaistīja karaļa uzmanību, taču, atsķirība no citām sievietēm, kas uzreiz kļūtu par karaļa mīļākajām, atteica Henrijam. Tas karali ieintriģejis vēl vairāk, viņš sūtīja Boleinai vēstules ar lūgumiem satikties un dārgas dāvanas, kuras Anna noraidīja. Henrijs VIII bija pilnīgā Boleinas varā.

Taču Boleina nepiekrita kļūt par Henrija VIII oficiālo mīļāko un pieprasīja ko vairāk. Henrijs VIII deva savai padomei uzdevumu šķirt viņa un Aragonas Katrīnas laulību. Tas nebija viegls uzdevums, jo Katrīnu mīlēja tauta, turklāt atbalstīja pats Pāvests, kurš bija kategoriski prêt laulības šķiršanu. Laiks gāja, un karalis spēra soli, kas uz visiem laikiem izmainīja Angliju – viņš “aizgāja” no Romas katoļu baznīcas, pasludināja sevi par Anglijas baznīcas galvu un uzsāka reformas prêt korumpētajiem priesteriem. Rezultātā viņa un Aragonas Katrīnas laulība tik šķirta. Drīzumā Anna Boleina davāja Henrijam VIII meitu – Elizabeti I. Pēc tam sekoja vēl divas grūtniecības, kas beidzās ar spontāno abortu. Tas iedragāja karaļa mīlestību prêt Annu, viņš uzsāka dēkas ar mīļakajām un pārmeta Boleinai. Brīdī, kad Henrijs VIII iepazinās ar Džeinu Sīmoru, Boleinas liktenis tika izlemts – karalis pasludināja, ka Boleina ir ragana, kas viņu apbūrusi un viņš vēlas tikt no Annas vaļā. Padome apsūdzēja Boleinu Incestā un dzimumattiecībās ar vēl vismaz pieciem vīriešiem. Viņai tika piespriests nāvessods, nocērtot galvu.

Tikai pāris dienas pēc Boleinas nāves, Henrijs apprecēja Džeinu Sīmoru, sava laba drauga meitu. Viņa bija skaista, labsirdīga un gādīga sieviete. Karalis Džeinu ir atzinis kā savu vienīgo un patieso sievu, jo tā dāvāja Henrijam mantinieku – princi Edvardu VI. Diemžel Sīmora mira no dzemdību izraisītas infekcijas kopumā nodzīvojot ar karali nedaudz vairāk kā gadu.

Henrija VIII sieva bija Anna no Klīvas, kura nāca no dižciltīgas vācu ģimenes. Tās bija aprēķinu laulības, un karalis līgavu ieraudzījis tikai dažas dienas pirms kāzām. Anna neesot mācejusi sevi pasniegt, bijusi kautrīga un nerunīga, turklāt- neglīta, un nespējusi ieinteresēt karali. Taču abi apprecējās. Karalis bieži sūdzējās, ka nespēj Annu uztvert kā savu sievu, turklāt – nav skaidrības, vai abiem bijusi intīmā dzīve. Pēc pusgada Henrijs sķīra abu laulību, taču saglabāja draudzīgas attiecības ar Annu, piešķirot tai īpašu titulu – Viņa Majestātes mīļotā māsa.

Pēc fiasko ar Annu no Klīvas, Henrijs VIII iesaistījās dēkā ar jauniņo Ketrīnu Hovardu, kas, lai gan oficiāli bija bastards, bija Annas Boleinas māsīca. Viņas dzimšanas datums ir neskaidrs, taču iepazīšanās brīdī viņai bijis ap 17 gadiem, un viņa tiek saukta par Rozi bez troņa. Tai pat laikā Henrijs bija vairāk kā 4o gadus vecs. Karalis mīlēja jauno sievu un lutināja, taču galmā par meiteni smējās, jo viņa bija neizglītota un nenopietna. Karaļa vecākā meita lēdija Mērija ar karalieni bieži konfliktējusi, jo bijusi vecāka par pamāti un nerespektējusi to. Jauniņā Hovarda drīz vien iesaistījās mīlas dēkās ar citiem vīriešiem, kas bija viņas vienaudži un gaismā nāca fakts, ka Ketrīna esot nodarbojusies ar seksu pirms iepazīšanās ar karali. Ņemot vērā, ka Hovarda nedzemdēja karalim mantinieku, viņš nolēma no meitenes atbrīvoties, nocērtot viņai galvu

Karaļa pēdējā sieva, kas nodzīvoja ilgāk par Henriju VIII, bija Katrīna Parra. Viņa bija nobriedusi, inteliģenta sieviete, iepriekš jau divas reizes precējusies. Henrijs Katrīnu uzskatījis par savu dvēseles radinieku un labu partneri. Taču pat viņa tik tikko izbēga no iepriekšējo sievu likteņa, jo tika apsūdzēta ķecerībā – Parra bija luterāne, un luterānisms tika uzskatīts par pagānisma veidu, kas jāiznīdē pašā saknē. Karaliene prata pārliecināt par savu taisnību, tāpēc apsūdzības tika atceltas. Karaļā pēdējos dzīves gados, viņa izglītoja Henrija VIII bērnus un rūpējas par to labklājību.

Henrijs VIII nomira 55 gadu vecumā. Nāves cēlonis vēl joprojām nav skaidri formulēts, taču visdrīzāk to izraisīja aptaukošanās, karaļa vidukļa apkārtmērs pāsniedzis pat 13o cm. Turklāt, viņu nomocīja kāda jaunībā gūta kājas trauma, kas liedza normāli pārvietoties. Henriju VIII apglabāja līdzās viņa mīļotajai trešajai sievai – Džeinai Sīmorai. Henrijs VIII vēsturē iegājis gan ar baznības reformu, gan Boloņas iekarošanu, taču atpazīstamu to dara arī laulības ar sešām sievietēm