Kā latvieši hokeju spēlēt sāka…52

Sākums, kā vienmēr, ir grūts- daudzi bendija spēlētāji atteicās pāriet uz spēli ar ripu un dažas komandas izjuka. Bet trīs komandas Rīgā un trīs komandas Liepājā uzsāka nopietnus treniņus.

1930.gadā, ar dažu nedēļu atstarpi, notiek jau pirmās hokeja spēles gan Rīgā, gan Liepājā. 1931.gada februārī Latvija tiek uzņemta Starptautiskajā hokeja federācijā un tas paver ceļu uz starptautiskajiem mačiem- Latvijas izlasei pirmais Eiropas čempionāts, pirmais Pasaules čempionāts, pirmās Olimpiskās spēles. Bet pārējiem dažādas sacensības pašu mājās.

1932.gada februārī no Rīgas komandu spēlētājiem tiek izveidota pirmā valsts izlase spēlei ar Lietuvas komandu. Latvieši izrādās meistarīgāki un svin uzvaru ar 3;0. Arī nākamās dienas spēli izdodas uzvarēt- 5;2, bet šoreiz cīņa jau ir sīvāka. Šīs spēles tikai vairo letiņu pārliecību savām spējām. 

Un martā izlase jau dodas uz Berlīni, uz savu pirmo Eiropas čempionātu. Tas bija pārbaudījums ne tikai latviešu spēles prasmēm, bet arī maciņiem. Izrādījās, ka naudas kā vienmēr ir par maz un spēlētājiem nācās , kā tagad saka, piedalīties ar līdzfinansējumu. Bet letiņi jau tik viegli nepadodas un uz Berlīni tomēr aizbrauca.

Vislielākais pārsteigums mūsu sportistiem bija mākslīgā ledus laukums. Tas bija nepierasti, bet tas nemazināja apņēmību cīnīties. Bet prasmes izrādījās par maz. Nācās piekāpties gan čehiem- 7;0, gan francūžiem- 1;0. Ar katru spēli spēlētāji sajutās vairāk pārliecināti un gandarījuma spēlē pret Rumāniju svinēja arī savu vienīgo uzvaru šajā čempionātā- 3;0, tā izcīnot 8.vietu 9 komandu konkurencē. 

Nākamais lielais pārbaudījums Latvijas hokeja izlasei ir 1935.gadā- Pasaules čempionāts Davosā, Šveicē. Arī šoreiz brauciens gandrīz nenotika un variet minēt kāpēc. Nauda tomēr tika atrasta un latviešus gaidīja smags pārbaudījums- Latvija iedalīta vienā grupā ar Kanādu un Lielbritāniju. Un pārsteigumu nebija; kanādieši mūsējos ‘’samizoja’’ pamatīgi- 0;14, bet pret britiem veicās jau labāk, ja vien tā var teikt par zaudētu spēli, un latvieši nepalika sausā- 1;5.  Gandarījuma spēlēs arī nācās atzīt Rumānijas un Vācijas pārākumu. Vienīgi pēdējā spēle ar Nīderlandi beidzot dod uzvaras gandarījumu- 7;0. Attēlā mūsējie un kanādieši kopbildē pēc spēles.

Nākamais gads ir Olimpisko spēļu gads un uz Garmišu- Partenkirheni pošas arī Latvijas izlase. Treniņus apgrūtina laika apstākļi. Un pirmais starts Olimpiskajās spēlēs izrādās pagalam neveiksmīgs- trīs spēlēs trīs zaudējumi. No šādiem mačiem mūsu spēlētāji atgriežas noguruši un arī nedaudz apbēdināti, uzvarēt gribas visiem, bet neatņemama vērtība ir pieredze, ko spēlētāji iegūst katrā spēlē.

Pēdējo spēli Latvijas valstsvienība aizvada 1940.gada 10.martā. Pretiniekos ir kaimiņi- igauņi. Spēli, neskatoties uz sākušos sniegputeni, tomēr izdodas pabeigt un vēl jo patīkamāk ir tas, ka savā pēdējā pirmās brīvvalsts izlases spēlē tā svin uzvaru ar 2;1. 

Lai arī pirmās brīvvalsts hokeja izlase neizcēlās ar spožām uzvarām starptautiskajos mačos, pateicoties šiem spēlētājiem latvieši iepazina un iemīlēja šo spēli, kuru šodien saucam par mūsu nacionālo sporta veidu. Ja ne paši spēlējam, tad vismaz fanojam par mūsējiem.