Šis ir lielākais savāļās plēsīgais putns kādu Jūs varētu sastapt Latvijā, tiesa sastapt dzīvē šo putnu Jums ir mazas iespējas, jo Latvijā ligzdo neliels skaits šo putnu.
Jūras Ērglis –Latvijā lielākais savvaļas plēsīgais putns.12
Jūras ērgļa ķermenis var sasniegt 92 centimetru garumu, bet spārnu izpletums 240 centimetrus.
Jūras ērgli var atpazīt lidojumā pēc tā garajiem, taisnajiem un platajiem spārniem, kuriem lidspalvas pirkstveidīgi izplestas, galva stipri izstiepta uz priekšu, astei ķīļveida forma. Aste jūras ērglim ir samērā īsa, sēdošam putnam gandrīz pilnībā noslēpta aiz spārniem, pieaugušajiem putniem sākot no piecu gadu vecuma pilnīgi balta.
Galva, krūtis un mugurpuse gaiši pelēkbrūna, vēderpuse un arī spārnu apakša tumšāks apspalvojums.
Jūras ērgļiem ir ļoti masīvs un spēcīgs knābis, kas pieaugušajiem putniem ir dzeltens, bet jaunie putniem tumšā krasā. Kājas dzeltenas.
Jūras ērgļu tēviņi ir mazāki nekā mātītes, bet pēc apspalvojuma dzimumus atšķirt nav iespējams.
Ligzdo vecos mežos, parasti aizaugošu ūdenstilpju tuvumā, bet var ligzdot arī tālāk par 10 km no barošanās vietām. Ziemā sastopams jūrmalā vai pie neaizsalušām ar ūdensputniem bagātām ūdenstilpnēm.
Meklējot medījumu, bieži planē virs ūdeņiem. Labprāt tup un novēro apkārti no dažādiem paaugstinājumiem. Ziemā piemērotās barošanās vietās pulcējas vairāki putni vienkopus. Pārtiek galvenokārt no zivīm un ūdensputniem, bet pārtikas trūkuma gadījumos var arī ēst maitas.
Pieaugušie jūras ērgļi ir nometnieki tas nozīmē, ka vienā teritorija uzturas pastāvīgi, bet nepieaugušie putni ziemā klejo. Par nepieaugušiem putniem mēs varam uzskatīt putnus kas jaunāki par pieciem gadiem.
Ligzdu būvē lielu koku galotnēs vai arī ja ir iespējams uz klintīm. Ligzda ir ļoti masīva, būvēta no resniem zariem. Viena un tā pati ligzda tiek izmantota vairākus gadus pēc kārtas, to katru gadu papildinot un remontējot. Ligzdu būvē abi pāra putni, parasti tēviņš pienes materiālus, kamēr mātīte izbūvē ligzdu
Jūras ērgļu dējumā ir 1–3 olas, gadā ir tikai viens perējums. Olas tiek dētas ar 2–5 dienu intervālu. Perēšana tiek uzsākta pēc pirmās olas izdēšanas. Parasti perē mātīte, bet perēšanā var piedalīties arī tēviņš. Mazuļu izperēšanai ir nepieciešamas 38 dienas.