Hei, hei, mazais draugs, Viktors atkal ir klāt un gatavs tev pasniegt kaut ko interesantu.
Bet pirmstam vēlējos visiem pastāstīt kādu atgadījumu, kas ar mani notika pirms pāris nedēļām. Tik tikko biju cēlies un kāpu ārā no sava kābūža, kur biju pavadījis nakti, paskatos pulkstenī - desmit pāri vieniem, galvā dullums, bet noskaņojums labs. Iepriekšējais vakars miglā tīts, kaimiņu Jankam lieli svētki - puika piedzimis. Biju jau sataisījies un devos ārā, lai apskatītu savas dzimtās zemes tīrumus un dārziņus. Saule spīd un jauki silda muguru. Ejot garām savam laukam, otrpus ceļam ieraudzīju savu dārgo kaimiņieni Veru, kura kaut ko ļoti aktīvi darīja. Verai ir ap 40 gadu, viņa slaida sieviete, kurai patīk rakāties pa savu dārziņu un tērzēt pie kafijas krūzes. Aizgāju pie viņas, sasveicinājos un uzzināju, ka Vera savā īpašumā bija ieguvusi jaunu dārza rīku - šļūteni. Pieslēdzām pie krāna un gājām skatīties, ko tad ar to šļūteni var izdarīt. Kad sākām eksperimentēt, par pastaigu aizmirsu un paliku pie Veras. Ar Veru pavadīju šo dienu, vai jūs zināt ko es darīju? To uzzināsiet raksta turpmākajā daļā.
