II pasaules kara laika labākie spiegi- baloži ar kamerām7

Džūlius Neubronners bija aptiekārs, tāpat kā viņa tēvs un tēva tēvs. Šī profesija bija ģimenē. Tolaik baložus izmantoja vēstuļu un mazu sīkpaku nogādāšanai.

Džūliusa tēvam bija radusies jauna ideja- kāpēc gan neizmantot šos baložus, lai ātri nogādātu receptes uz tuvējo sanatoriju. Šis piegādes veids turpināja eksistēt ilgāk nekā pusgadsimtu līdz sanatorija tika slēgta.

Kādu dienu Neubronners kārtējo x izsūtīja baložus uz sanatoriju, bet tie neatgriezās. Gāja dienas un Julius domāja, ka tos ir nomedījuši kādi plēsīgi dzīvnieki.

Pēc mēneša pazudušais kurjers negaidīti atgriezās.Putns bija labi barots un kopts, nekas neliecināja, ka tam būtu noticis kas slikts.

Tomēr Džūliusa prātu nepameta šaubas, kas gan varēja mēneša laikā notikt un viņš nolēma izsekot savu pasta baložu gaitas.

Neubronners nebija fotogrāfs un ne tik profesionālis, bet nepagāja ilgs laiks un viņa ziņkāre un degsme atmaksājās. Viņš jau bija izveidojis savu pirmo miniatūro kameru.

Kameras svars bija 75 grami. Maksimālais svars, ko apmācīts pasta balodis varēja nest.

Pēc pirmajiem lidojumiem viņš attīstīja bildes. Tās izrādījās tik labas, ka viņš nolēma pilnveidot savu kameru. Nākamā kameras versija jau bija ar divām lēcām.

Neubronners devās patentēt savu ideju, bet patentu birojs viņu noraidīja.

Pamatojums- viņi uzskatīja, ka baloži neprot pārnēsāt kameru.

Tomēr 1908.gadā uzrādot bildes no putnu lidojumiem, viņš patentu ieguva.