Lielākā daļa rietumnieku nekad nav dzirdējuši par Tsutomu Mijazaki un viņa pastrādātajām slepkavībām laika posmā no 1988.gada augusta līdz 1989.gada jūnijam. Jā, Mijazaki slepkavoja salīdzinoši īsu laiku, bet neļaujiet tam sevi maldināt. Neskatoties uz tikai gadu ilgo slepkavošanu un nelielo upuru skaitu, Mijazaki ir viens no biedējošakajiem, slimākajiem un nežēlīgakajiem sērijveida slepkavām, kāds jebkad staigājis pa šo planētu. Mediji viņam deva dažādas iesaukas- Otaku slepkava, Mazo meitenīšu slepkava, Drakula, Žurku vīrs, taču vienalga kā mēs viņu sauktu, šī pretekļa darbības ir pārāk šausmīgas, lai par tām stāstīstu. Viņš bija kanibāls, nekrofīls un pat piekopa vampīrismu. Čalis bija ļoti slims un šajā rakstā par visu , ko tev vajadzētu par viņu zināt.
Fakti par japāņu Drakulu - Tsutomu Mijazaki17
Dēļ savas kroplības, Mijazaki lielāko daļu sava laika pavadīja vienatnē. Ne tikai šī kroplība, bet arī viņa izskats atgrūda cilvēkus no tuvākas viņa iepazīšanas. Tas īpaši izpaudās pamatskolā, kur viņam nebija neviena drauga un viņš bieži tika izsmiets savas kroplības dēļ. Tas pats notika arī viņa ģimenē, kur pat viņa māsām viņa izskats šķita atbaidošs. Šī sociālā atstumtība no vienaudžu un savas ģimenes puses padarīja viņu par introvertu vientuļnieku un vēlāk par slepkavu.
Dzīvojot vientulībā, Mijazaki bija vairāk laika koncentrēties mācībām, iemesls kādēļ viņš bija teicamnieks. Pēc nepatīkamās bērnības apmeklējot Istukaiči pamatskolu, viņš pārgāja uz Meidai Nakano vidusskolu, kur viņš bija viena no skolas lielākajām zvaigznēm. Šo augsto latiņu viņš noturēt nespēja un viņa atzīmes sāka strauji pasliktināties, iespējams tādēļ, ka viņam sāka zust motivācija un viņš jūtas nomākts par to, ka viņam nav sociālās dzīves. Lai vai kādi būtu iemesli, Mijazaki savā klasē ierindojās tikai 40.vietā no pavisam 56 skolniekiem un šī iemesla dēļ netika pieņemts Meiji universitātē, kur viņš cerēja iegūt angļu valodas grādu un kļūt par skolotāju. Viņam bija jāsamierinās ar iešanu junioru koledžā, lai mācītos par fototehniķi.
Vienīgais cilvēks, pie kura Mijazaki juta viņš varēja doties grūtos brīžos bija viņa vectēvs. Priekš Mijazaki, viņa vectēvs bija vienīgais cilvēks viņa ģimenē (arī pasaulē), kurš viņu vienmēr atbalstīja neatkarīgi no tā, ko viņš darīja un vienīgais pie, kura viņš varēja griezties pēc palīdzības. Tas viss mainījās 1988.gadā, kad viņa vectēvs nomira. Tas tikai vēl vairāk pasliktināja Mijazaki garīgo stāvokli un lika viņam justies vēl vientuļākm šajā pasaulē, nekā jebkad iepriekš. Lai justu tuvību ar savu mirušo vectēvu, Mijazaki sāka ēst viņa pelnus.
Mijazaki bija daudz perversiju. Viņš bieži apmeklēja koledžas tenisa sacensības un uzņēma tur attēlus, bet ne tāpēc, ka mīlēja šo darbu vai bija ieinteresēts tenisā. Viņš apmeklēja koledžas tenisa spēles tikai tāpēc, lai fotografētu spēlētājus seksuālā manierē. Ja viņam izdevās tikt pie bildēm, kur ir redzams kas spēlētājai zem svārkiem, viņš tās paturēja pie sevis un izmantoja, kad vēlējās masturbēt. Vēl viena viņa perversija bija viņa mīlestība pret bērnu pornogrāfiju, kuru viņš sāka skatīties 1984.gadā 21 gada vecumā. Bērnu pornogrāfija tajā laikā Japānā bija likumīga un tāpēc tā tika normalizēta Japānas kultūrā.