Dažas lietiņas par Černobiļas AES katastrofu12
1986g. 26 aprīlī Černobiļā notika lielākā kodolkatastrofa pasaules vēsturē. Notika eksplozija ceturtajā reaktorā ,uzreiz pēc eksplozijas sākās ugunsgrēki ,kuri ievērojami palielināja radioaktīvo piesārņojumu. Bet tagad runa iet par cietu lietu. Neskatoties uz to ,ka sprādziens notika 26 aprīlī ,plašākai sabiedrībai par sprādzienu tika paziņot tikai 28 aprīlī. Jāpiebilst ,ka glābšanas un evakuācijas darbi arī sākās ar lielu nokavēšanos.
Attēlā ir redzams "rudais mežš" ,kurš atrodas 2km attālumā. Mežš savu nosaukumu ieguva ,pēc AES eksplozijas ,jo dažu dienu laikā radiācijas ietekmē ,mežš pilnībā nomainija savu krāsu.
Pripjata ir pilsēta kura atrodas nieka 3km attālumā no Černobiļas AES. Neskatoties uz niecīgo attālumu ,Pripjatas evakuācija tika uzsākta 36h pēc sprādziena. Pusotru diennakti Pripjatas iedzīvotāji bija pakļauti radiācijai.
Kopā katastrofas dēļ tika evakuēti atuveni 200 000 cilvēku. Evakuācija notika gan Pripjatā gan tuvākajā apkaimē.
Černobiļas avārijas seku likvidēšanā piedalijās aptuveni 600 000 cilvēku ,no kuriem 60 000 mira no gūtā radiācijas starojuma ,bet 165 000 ieguva pirmo invaliditāti.
PSRS centās noslēpt to faktu, ka ir noticis sprādziens, tomēr nesanāca. 28 aprīlī 1986.g Zviedrija konstatēja radiācijas palielināšanos gaisā un vērsās ar jautājumiem pie PSRS. Tad viņiem nācās atklāt faktu, ka ir noticis sprādziens.
Trīs nedēļas pēc Černobiļas AES katastrofas, 23.maijā atomreaktorā izcēlās ugunsgrēks. Glābšanas darbi aizņēma 8h un viņos piedalijās 268 ugunsdzēsēji, daļa no kuriem ieguva radiācijas apstarojumu. Ugunskrēks tika noklusēts pēc Mihaila Gorbačova pavēles.
23% Baltkrievijas teritorijas bija paaugstināts radiācijas līmenis.
1987g Baltkrievijā tika reģistrēts rekordliels daudzums bērniņu kuri piedzima ar dauna sindromu.
Radiācija var atstāt ģenētiskas sekas veselu četru paaudžu garumā.