Izrādās ka dzīvojam blakus vecākajai koka ēkai Baltijā
Un lūk neliels ieskats par šo ēku
Bērvircavas muižas(Senais nosaukums: Behrs-Wuerzau)kungu māja celta 1509. g., pēc arhitektoniski mākslinieciskās izpētes noskaidrots, ka tā ir vecākā koka kungu māja Latvijā, iespējams, arī Baltijā. Saglabājušās unikālas 17. gs.beigās - 18. gs. pirmajā pusē apgleznotas griestu sijas, lai gan māja stipri nopostīta. Saglabājies 19. gs. veidots muižas parks ( 8 ha) ar dīķiem.
Pārsteigums ir liels, kad skatienam paveras teju vai graustā pārvērtusies ēka ar izsistiem logiem un vētrā norautu jumtu. Pirmās arhīva ziņas par Bērvircavas kungu māju rodamas 1509. gadā. 16. gs. tā piederējusi Klopmaņu dzimtai, bet 17. gs. šauru, zemu, primitīvi apstrādātu guļbūves ēku īpašumā ieguvusi Hovenu dzimta
Ēkā bijusi plaša zāle, kā arī muižkunga dzīvojamās istabas un saimniecības gals. Vēlāk tā pārdota vairākiem Hovenu dzimtas pārstāvjiem un, kad 18. gs. pirmajā pusē nonāca Georga fon der Hovena īpašumā, muižu pagarināja un te iekārtoja vēl divas istabas. 18. gs. vidū celtnes īpašnieks Otto Kristofers fon der Hovens nolēma griestu sijas no iekšpuses izbalsināt, bet dienvidu pusē piebūvēja fasādi ar slīpu jumtu.
19. gs. te saimniekoja Rihards un Agnese fon Bēri, kas uzbūvēja otro stāvu, ēku apšuva ar dēļiem, ap logiem izveidoja koka dekorus.
Reklāma
Fon Bēru laikā istabas sienas apgleznoja ar medaljonveida zīmējumiem.
Ulmaņlaikā muižas ēkā ierādīja dzīvokļus, bet padomju gados te iekārtoja klubu un ēdnīcu, atsevišķās telpās dzīvoja ģimenes. Atmodas laikā ēkā mitinājās pagasta nelabvēlīgās ģimenes, kas ziemā krāsns kurināšanai izplēsa grīdas un nozāģēja sijas.
Pēc šiem posta darbiem pirmajā stāvā uz griestu sijām atklājās unikāli siju apgleznojumi ar vīnogu ornamentiem, kas veidoti 18. gs. mijā. Arhitektoniskās izpētes grupas speciālistu vērtējums bija viennozīmīgs: tie ir unikāli siju gleznojumi un ir jādara viss, lai ēku saglabātu un atjaunotu.