Balto lāču galvaspilsēta11

Jo kādam var būt steidzama vajadzība pamukt no ķepainajiem kaimiņiem,un ielekšana kādā mašīnā var būt vienīgais glābiņš, lai nekļūtu par lāča pusdienām. 

Lāči šo vietu ļoti ciena, jo rudenī un ziemā te var medīt roņus, kas ķepaiņiem ļoti iet pie sirds. Bet tad pienāk vasara, roņi no piekrastes pazūd, un tad pārtikušas valsts pilsētiņa ar bagātīgajām miskastēm, labi barotiem suņiem  un šādām tādām citam iespējām lāčiem liekas labs risinājums viņu problēmās Bet ne tik labs pilsētiņas iedzīvotajiem, kuri izejot no mājas nekad neaizmirst paskatīties, vai kaut kur tuvumā nav kāds lācis.

Kanādieši domāja, domāja, kā risināt lāču problēmu- kā neka aizsargājamie dzīvnieki tomēr! Un veigās atrada risinajumu- bijusī amerikāņu kara bāze tika pārvērsta par lāču cietumu, kurā ir 28 kameras.

Vasaras mēnešos  Čērčilas apkārtnē klīst desmitiem balto lāču.  principā pilsētiņas iedzīvotāji pie baltajiem lāciem ir pieraduši. bet kad vasarās  kaimiņi, negribot ievērot diētu, kļūst uzmācīgi, attiecības kļūst sarežģītas. Īpaši nekaunīgos miera traucētajus izķer, iesloga uz mēnesi, dodot viņiem tikai ūdeni, un pēc tam palaiž vaļā. Lāča veselībai tas nav bīstami, jo lāča organisms ir piemērojies arī visai garam gavēnim, bet nepatīkami gan, un tādā veidā viņus dažreiz izdodas pāraudzināt. 

kad lācis savu termiņu ir atsēdējis, viņu aizved patalāk no pilsētas un palaiž vaļā. Ir gan lāči recidīvisti, kuri apcietinājumā ir nokļuviši vairākas reizes. 

Čērčilas apkārtnē mājo ap 1000 lāču- bet, neraugoties uz to,ka viņi rada problēmas Kanādas vienīgajai arktiskajai ostai, kopš 1983. gada šeit nav nošauts neviens lācis.