1987 - 1991 3

41 5

Latvija

20.gs. 80.gadu beigās cīņa par cilvēktiesībām un brīvību Baltijā pārauga masveida kustībā. Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas ''Helsinki-86'' aicināti, cilvēki 1987.gada 14.jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā nolika ziedus staļinisma upuriem. 1987.gada 23.augustā pirmo reizi visā Baltijā masveidīgi pieminēja 1939.gada Moltotova-Ribentropa pakta gadskārtu.

1988.gadā Baltijā nodibinājās sabiedriski politiskās kustības - Lietuvā ''Sajūdis'', Latvijā un Igaunijā - Tautas frontes. Simtiem tūkstošu baltiešu vienojās diesmās un politiskajā darbībā. 1989.gada 23.augustā cilvēki sadevās rokās, izveidojot unikālu ''Baltijas ceļu'' cauri Igaunijai, Latvija un Lietuvai. Gadu desmitus ilgās prasības pēc cilvēktiesībām papildināja valstiskuma prasība. Noformulējās skaidrs sabiedriski politisko organizāciju mērķis - atjaunot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarību. ''Sajūdis'' un Tautas frontes 1990.gadā ieguva vairākumu Baltijas padomju parlamentu - Augstāko Padomju (ap) vēlēšanās. 1990.gada 11.martā Lietuvā PSR Augstākā Padome pieņēma aktu ''Par Lietuvas Valsts neatkarības atjaunošanu'' un pasludināja pilnīgu neatkarību. Igaunijas AP tā paša gada 30.martā pasludināja pārejas periodu uz neatkarību, bet 8.maijā Igaunijas PSR pārdēvēja par Igaunijas Republiku. 1990.gada 4.maijā neatkarības atjaunošanu un pārejas periodu uz neatkarību pasludināja Latvijas PSR AP. Pilnīgu neatkarību Baltijas valstis ieguva 1991.gada augusta puča izgāšanās PSRS.

Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas "Helsinki-86" organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1987.gada 14.jūnijā, godinot 1941.gada 14.jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņu. Ziedus noliek grupas dalībnieki. Masveida ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa komunistiskās okupācijas apstākļos notika pirmoreiz. Protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju 1969.gada 13.aprīlī, pie Brvības pieminekļa mēģināja pašsadedzināties Latvijas students Iļja Rips.

ASV senatoru vēstule PSKP CK ģenerālsekretāram Mihailam Gorbačovam 1987.gada 18.augustā. Senatori atgādināja par 1939.gada 23.augustā noslēgto Molotova-Ribentropa paktu, kura rezultātā neatkarīgās Baltijas valstis nokļuva PSRS ietekmes sfērā. Viņi pauda bažas sakarā ar diskusijas nepieļaušanu par Baltijas vēsturē būtiskiem notikumiem un vārda brīvības apspiešanu. Senatori aicināja ievērot cilvēku tiesības un aizkavēt apdraudējumu 1987.gada 23.augustā Lietuvā, Igaunijā un Latvijā paredzētajām mierīgajām demonstrācijām. ASV politiķi arī aicināja publicēt Molotova-Ribentropa paktu un sākt atklātas diskusijas par tā noslēgšanas sekām.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas "Helsinki-86" organizētais protesta mītiņš 1987.gada 23.augustā sakarā ar Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienu. Mītiņā pulcējās ievērojams skaits cilvēku. Vairākus no viņiem represīvās iestādes aizturēja.

Reklāma

Latvijas iedzīvotāju manifestācija "Par tiesisku valsti Latvijā" 1988.gada 7.oktobrī, dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa. Manifestācijā piedalījās 120 000 cilvēku.

Latvijā un Krievijā darbojošās partijas "Demokrātiskā savienība" organizētais Čehoslavākijas atcerei veltītais mītiņš Rīgā 1989.gada 21.augustā. Pasākuma dalībnieki akcentēja līdzīgo Čehoslovākijas okupācijas datums - 1968.gada 21.augusts un Latvijas okupācijas datums - 1940.gada 17.jūnijs. Pie plakāta piestiprināts Čehoslovākijas karodziņš ar uzrakstu Harta 77. Cilvēktiesību kustībai Harta 77 un "Demokrātiskajai savienībai" bija līdzīgi mērķi cilvēktiesību jomā.

Reklāma

1989gada 23augustā vairāk nekā... Autors: Fosilija 1987 - 1991

1989.gada 23.augustā vairāk nekā miljons cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, izveidojot 600 km garu ķēdi no Tompesa pils līdz Ģedimina tornim Viļņā, šķērsojot Latviju.