15 interesanti fakti par un ap Mēnesi.6

Uz Zemes aug vairāk nekā 400 Mēness koki. Tā gan nav kāda īpaša koku suga, kas aug arī uz pavadoņa. Par Mēness kokiem nodēvēti koki, kuru sēklas Apollo 14 misijas laikā 1971. gadā uzraudzīja astronauts Stjuarts Rūsa, riņķojot ap Mēnesi, kamēr pa tā virsmu staigāja kolēģi Alans Šepards un Edgars Mičels. Vairums šo koku vidi rotā joprojām.

Pastāv uzskats, ka Mēness ir vienīgais Zemes pavadonis. Taču tā varētu nebūt patiesība, jo 1999.gadā astronomi atklāja nepilnus 5 kilometrus lielu asteroīdu, ko varētu būt notvērusi Zemes gravitācija. Tas nodēvēts par Kruitni (Cruithne), un pilna eliptiskā orbīta ap Zemi tam ilgst 770 gadus. Pēc zinātnieku domām, Kruitne Zemei būs piesaistīta vēl vismaz 5000 gadu.

Mēness virsmu klāj ļoti daudz krāteru. Vairums no tiem saglabājušies no intensīvas bombardēšanas perioda 4,1 un 3,8 miljardus gadu senā pagātnē. Tā kā uz Mēness nav izteiktas ģeoloģiskās aktivitātes, piemēram, zemestrīču, vulkānu un kalnu veidošanās, pavadoņa virsma nav būtiski mainījusies. Piedevām pavadonim nav atmosfēras, tātad nav arī nokrišņu un vēja, kas varētu veidot virsmas eroziju.

Mēness nav lode. Tas ir nedaudz saspiests, un viens no šaurajiem galiem ir pavērsts pret Zemi. Mērījumi liecina, ka Mēness smaguma centrs nav pavadoņa centrā; tas ir par apmēram 2 kilometriem novirzījies.

Apollo misiju astronautiem līdzi bija īpaši jutīgas seismogrāfiskās aktivitātes mērinstrumenti seismometri. Ar tiem zinātnieki atklāja, ka Mēness nebūt nav mirusi pasaule. Izrādās, uz pavadoņa ir novērojamas vieglas mēnesstrīces vairāku kilometru dziļumā. Tās gan nav saistītas ar ģeoloģisko aktivitāti, bet gan ar Zemes gravitāciju. Tās ietekmē ik pa laikam Mēness virsmā veidojas plaisas un kosmosā noplūst gāze.

Mēness ir lielāks nekā Plutons. Mēness izmērs atbilst aptuveni ceturtajai daļai no Zemes, tādēļ daļa zinātnieku tiecas arī Mēnesi dēvēt par planētu, bet Zemes un Mēness sistēmu par dubultplanētu. Ir zinātnieki, kuri arī Plutona un tā lielākā pavadoņa Harona pāri dēvē par dubultplanētu, lai gan Plutons par planētu netiek uzskatīts jau kopš 2006.gada.

 Mēnesim ir spēcīga ietekme uz Zemes okeāniem. Kad tas atrodas uz vienas ass ar Zemi un Sauli, paisums ir visizteiktākais, turklāt abās zemeslodes pusēs. Tas tādēļ, ka Mēness iedarbojas ne tikai uz ūdeni okeānā, bet arī uz Zemi. Tādā veidā Zemes rotācijas ātrums palēninās, bet diennakts ilgums pagarinās par pusotru milsekundi gadsimtā.

Mēness nepārtraukti «zog» Zemes enerģiju un to izmanto, lai attālinātos. Gada laikā tie ir aptuveni 3,8 centimetri.