Šī ir otrā daļa rakstam http://spoki.tvnet.lv/vesture/10-dabas-brinumi/764820
10 dabas brīnumi. II daļa.3
Natrona ezers Tanzānijā
Sausajā sezonā ūdens iztvaiko vairāk un palielinās sāļuma līmenis līdz maksimāli iespējamam. Un mikroorganismi, kas uzplaukst uz sāls sāk parādīties. Lielākā daļa ražo sarkanu pigmentu. Tā iemesla dēļ ezers liekas sarkans jeb rada izlūziju, ka stikls būtu pārklājis Marsa vismu.
Zaļais geizers Nevadā
Atrodas uz privātas zemes. Aizsargāts ar augstu žogu un aizslēgtiem vārtiem. Izveidojās nejauši, varētu teikt aku urbšanas rezultātā, bet dabiski, jo aku urbšana bija jau pātraukta ilgu laiku un, acīmredzot, silts ģeotermāls ūdens atrada vājāko vietu, kur izlauzties uz āru. Izšķīdušās minerālvielas sāka veidot ainavu ar dažādiem minerāliem, kas piedāvā plašu pigmentu klāstu, radot ainavu dažādās krāsās.
Kalns Roraima
Šis kalns ir kā dabiska robeža starp Venecuēlu, Brazīliju un Gajānu Dienvidamerikā. Kalna augstākais punkts ir 2 810 metru augstumā. Tā kā šis kalns ir tik liels, ūdens uz tā uzkrājas milzīgos daudzumus, ļaujot ūdenskritumiem darboties nepārtraukti. Bija iedvesma animacijas filmai "Augšup".
Fingala ala Skotijā
Tā ir līdzīga Milža dambim ar sešstūra bazalta kolonnām, kas izveidojās sacietējot lavai. Alas izmērs, dabiski izliektais jumts un dīvainās skaņas, kuras rada viļņu atbalsis, rada atmosfēru dabiskai katedrālei.
Skaftafell ledus ala Islandē
Ledus ala izveidojās ūdenim plūstot un izkausējot caurumus ledājos. Pūšot vējam pa vidu veidojas dobe. Cieši saspiestais ledus absorbē visu gaismu, izņemot zilo, tādējādi piešķir sienām zilo krāsu. Ar laiku dobe kļūst lielāka un pati ala arvien trauslāka.