Pirmais gads, kuru pavadi ar savu jaundzimušo bērniņu, nav viegls. Tas ir pārpildīts ar negaidītiem pārsteigumiem, netīrumiem, smiekliem, asarām, smaidiem un dusmām. Neviens arī nespēj Tevi līdz galam sagatavot tam, ka ir jākļūst par māti.
Šī māmiņa uzskata, ka cilvēki nestāsta to, kas tiešām būtu jāzina jaunajām māmiņām, tāpēc savā Facebook profilā publicēja šo ierakstu, kas nu jau ir kļuvis par virālu ierakstu.
Lietas, par kurām man neviens neko neteica.
Ir bijuši neskaitāmi mirkļi pirmajā 'mātes' gadā, kad esmu iedomājusies «Kāpēc man to neviens nebija teicis!».
* Neviens man neteica to, ka šuves Tavā kājstarpē reāli sāp trakāk par bērna piedzemdēšanu.
* Neviens man neteica to, ka barošana ar krūti sāp. Tas sāp, ok? Ja kāda teiks, ka nesāp, tad jums ir tikai puse taisnības. Ja izjūti sāpes, tad tā ir zīme, ka piens nenāk ārā tā kā gribētos, bet tā ir arī zīme tam, ka tavs krūtsgals tiek ellē ratā mežonīgi sūkts uz iekšu. Paies nedēļa vai divas, kamēr tas pāries. Bet es zvēru - tas pāriet. Un tad tavs partneris varēs uzņemt jaukas bildītes, kurās tu smaidīsi nevis būsi sakodusi zobus.
* Neviens man neteica to, ka KATRAM būs viedoklis par manu bērnu - kā to barot, kā to ģērbt, kā to nosaukt, kā to turēt rokās, kāpēc tev vajedzētu to turēt rokās tikai 5 sekundes dienā, lai neizlutinātu to un tā tālāk.
* Neviens man neteica, kā pareizi pasūtīt trīs mājas tālāk pieredzējušu viedokļu izteicēju.
* Neviens man neteica, ka es vairs nekad nebūšu viena. Ieskaitot tualetes apmeklējumu, mazgāšanos, skūšanos. It īpaši tad, kad viņi paaugas un skūšanās viņiem sāk šķist interesanta nodarbe. Es ceru, ka tas viņus netraumē.
* Neviens man neteica arī to, ka kolīdz pierodi pie tā, ka neesi vairs viena, tev viņu sāk pietrūkt, kad aizmieg. Jo viņi ir tik jauki.
* Neviens man neteica to grūtniecības simptomi turpināsies vēl vismaz divus gadus. Vēl divus gadus liksies, ka esi zilonis un nekur tev nav pietiekami daudz vietas.
* Neviens man neteica, ka cepumi ar tēju ir veselīga diēta. Tā nav. Bet tas palīdz tev izdzīvot dienu, tāpēc pie kājas.
* Neviens man neteica, ka bērna nākšana pasaulē liks man dažreiz ienīst savu vīru. To, ka dažreiz es labāk vēlēšos samīļoties ar savu bērnu nevis vīru. Bet neviens arī man neteica to, ka redzēt viņu spēlējoties, samīļojot un pieskatot mūsu bērniņu, padarīs mani tik laimīgu, un liks arī sakrustot kājas, kad viņš piedāvās uztaisīt vēl vienu.
* Neviens man arī neteica to, ka, lai arī man likās, ka es nespēšu paveikt neko no šī visa, es nezināšu to, kā būt par mammu, mani instinkti mani nepievils.
Un galu galā - neviens man arī nepateica to, ka tas ir pilnīgi normāli, ja no sākuma nevari atzīt to, ka mīli savu bērnu, kad tas ir tikko kā izlīdis no tevis. Kad es ieraudzīju placentu bļodā, es jutos tāpat kā tad, kad ieraudzīju savu pirmdzimto - es negribēju tam pieskarties.
Un tas viss ir normāli, un tas nav nekas nosodāms.
