Vilks ir plaši pazīstams garīgās mitoloģijas simbols daudzās pasaules kultūrās – pateicoties savai plašajai izplatībai pa visu Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas teritoriju. Mūsdienu suņi ir Āzijas vilku pēcteči, tāda veidā cilvēka un vilka mijiedarbība ir vismaz 40000 gadus ilga.
Vilki, pēc savas dabas plēsoņas, bija tieši konkurenti ar senajiem cilvēkiem barības iegādē. Tajo laikos tie simbolizēja cietsirdību, viltību un pat ļaunumu, tomēr tai pat laikā, dēļ savas mākas apvienoties organizētos baros, tie simbolizēja arī uzticību, drosmi un uzvaru. Vilku īpašība medīt rītausmā un mijkrēslī, kā arī sazināties savā starpā ar gaudošanu, cilvēki bieži saistīja ar vilku piederību ēnu pasaulei un ļauniem gariem. Vilki bija tumsas un nakts baiļu simbols. Tomēr vīrieši nevarēja neapbrīnot vilku meistarību un panākumus, medījot saliedētā barā.
Vilku raksturam ir vairākas šķautnes – viņi ir agresīvi un mierīgi, uzticīgi un neatkarīgi. Ir diezgan daudz un dažādi mitoloģiskie vēstījumi, saistībā ar vilkiem. Tādēļ vilku tetovējumus ir pievilcīgs plašam interesentu lokam.
Daudzas indiāņu ciltis uzskata vilku par intelekta un vadības simbolu. Perfektā veidā tas būtu tetovējums, kur ir attēlots vilks, kas ved cilvēku caur tuksnesi pie viņa likteņa. Dažām senajām ciltīm vilks bija saistīts ar Sīriusu – rīta zvaigzni. Šajā gadījumā uz tetovējumiem tika attēlots miglā tīts vilka profils ar spilgtām zilām vai oranžām zvaigznēm acu vietā.
Romieši pielūdza vilku, jo leģendā par Romas dibinātājiem Remu un Romulu, pēc tam, kad viņi tika pamesti mežā, tos atrada un pabaroja tieši vilcene. Vilks bija svēts dzīvnieks arī romiešu kara dievam Marsam. Ieraudzīt vilku pirms kaujas skaitījās uzvaras pazīme.
Kaut arī vairākums vilka tetovējumu attēlo tā mierīgo rakstura pusi, daudzi cilvēki savā tetovējumā vēlas atainot tieši vilka agresīvo dabu.
Vienā no ķeltu mītiem vilks apēd sauli. Norvēģu mītos tiek stāstīts par gigantisko un šausmīgo vilku Fenriru – haosa simbolu – kurš ir galvenais iesaistītais vikingu Dievu Mājas iznīcināšanā. Ķīniešu mītos vilks tiek attēlots kā nežēlīgs plēsoņa un ir izvirtības simbols.
Ja tetovējums attēlo sadusmotu vilku, tam ir atņirgti zobi, brīdinājuma stāja, tas plēš ādu. Šādi tetovējumi atbilst arī citam novirzienam – vilkačiem, kas simbolizē nedaudz ko citu, piemēram, cilvēka pārvēršanos zvērā, civilizācijas noliegšanu.
Agrīnā kristietībā baznīca attēloja Jēzu Kristu kā labo ganu, kas aizsargā savas avis no plēsoņām, tā netīši padarot vilku par sātana simbolu.
Kaut arī vilka tetovējums bieži tiek izmantots kā drosmes, stipra rakstura un agresijas simbols, biežāk to tetovē lai uzsvērtu tieši kultūras un ģimeniskās saites. Tikpat bieži vilku tetovē lai izteiktu savu mīlestību pret dabu.
