Gandrīz ikvienam reiz būs gadījies iegriezt ar papīru sev rokā. Bieži vien brūci pat nevar pamanīt, bet tā sāp tik nežēlīgi, it kā būtu nogriezta visa roka. Kādēļ šīs mazās brūces ir tik sāpīgas?
Kādēļ sīkās brūcītes tik ļoti sāp?34
1357
1
Ar papīru visbiežāk izdodas sagriezt pirkstus (ja vēl precīzāk, tad pirkstu galus). Pirkstu gali ir ļoti bagātīgi apasiņoti un tajos atrodas daudz nociceptoru (nervgaļi, kas atbild par bojājuma konstatēšanu un attiecīgā signāla nosūtīšanu uz smadzenēm. Visbiežāk tas rada sāpju sajūtu). Pirkstu galos šo nervgaļu ir vairāk nekā citās ķermeņa daļās, piemēram, kājās uz krūšu kurvja un citur. Ja bojājums rodas tieši pirkstgaļos, tad daudz vairāk nervgaļu sāk sūtīt signālus uz smadzenēm un tas rada iespaidu, ka bojāts ir lielāks virsmas laukums.
Taču ir vēl cits iemesls, kādēļ papīra brūce rada tik nepatīkamas sāpes. Pat šķietami gludi nogriezta papīra maliņa nav nemaz tik gluda. papīrs sastāv no celulozes šķiedrām un šīs šķiedras papīra maliņā mēdz darboties gluži kā zāģa zobi. To var salīdzināt ar nazi, kas griež gaļu. Ja nazis ir ass, tad grieziens būs viegls un gluds. Bet, ja nazis ir ļoti truls, tad nākas kārtīgi piepūlēties, lai sagrieztu gaļu. Turklāt griezuma vieta izskatīsies pēc izļurkātas lupatas.
Respektīvi papīra neregulārā struktūra rada daudz vairāk mikroskopiskus bojājumus. Pat, ja brūce izskatās ļoti gluda, mikroskopiskā līmenī tur ir ļoti daudz bojājumu. Turklāt visjūtīgākie nervgaļi atrodas ādas vispusē, kur papīra radīts grieziens arī izraisa vislielākos bojājumus. Paradoksāli, bet dziļāki griezieni rada mazākas sāpes nekā šādi virspusēji.
Ņemot vērā, ka papīra radīta brūce ir ļoti sekla, pie tās nepiekļūst daudz asinsvadu un tās praktiski neasiņo. Tādējādi pie brūces nepiekļūst pietiekams daudzums vielu, kas paātrinātu tās dzīšanu un noņemtu sāpes. turklāt atkailinātie nervgaļi ir pakļauti gaisa un citu kairinātāju iedarbībai, kas sāpes tikai paildzina. Tas viss arī ir pie vainas, ka šīs niecīgās brūces ir tik nepatīkamas.
