Iejāde18

Nedaudz no vēstures: Iejādei ir ļoti sena vēsture – pirmos rakstus par iejādes tēmu sacerējis grieķu rakstnieks Ksenofons (430-354 gads p.m.ē.), kas tiek uzskatīts par šīs disciplīnas pamatlicēju.

Pirmās iejādes sacensības notika 1873. gadā Austrijā; pirmās starptautiskās sacensības notika 1092. gadā Turīnā, Itālijā, bet 1912. gadā iejāde jau tika iekļauta Olimpisko spēļu programmā.

Renesanses laikmetā iejāde piedzīvoja atdzimšanu – 1532. gadā Neapolē tika izveidota jāšanas akadēmija; lēnām jaunā mācība sasniedza arī baroka laika Franciju. 18. gadsimtā klasiskā iejāde sasniedza savu kulmināciju, līdz ar pasaules slavenās Spāņu Jāšanas skolas izveidi Vīnē 1729. gadā, liekot pamatus mūsdienu iejādes disciplīnai.

Sacensības mūsdienās: Iejādes sacensībās zirgam ar jātnieku jāizpilda iepriekš noteiktu kustību kopums, kas tiek dēvēti par elementiem vai figūrām (volti, serpantīni, astotnieki utt).

Standarta iejādes laukums parasti ir 20x60 m liels, no malām to ierobežo sētiņas, gar kurām izvietoti 12 burti, norādot, kur jāsāk vai jāpabeidz kāda kustība. Ieejot laukumā, jātnieks sasveicinās ar tiesnešiem un tikai tad uzsāk shēmas jāšanu.

Gaitas: Sacensībās zirgam jāparāda trīs gaitas: soļi, rikši un lēkši, kā arī pārejas starp šīm gaitām.

Sakopoti soļi- katrs solis nosedz mazāku zemes platību, bet aktivitāte saglabājas. Vidēji soļi – brīvi soļi ar vidēju soļa platumu, vienādā garumā. Paplašināti soļi – zirgs izstiepj galvu un kaklu, nosedzot maksimāli lielu zemes platību ar katru soli, taču nesteidzoties.

Rikši: rikši ir 2 taktu gaita, ko atdala „uzkares” moments. Rikšus vērtē pēc to regularitātes un elastīguma. Rikšu variācijas ir sekojošas: sakopoti rikši – zirga „rāmītis” saīsinās, tas kustas uz priekšu ar izliektu kaklu. Vidēji rikši – zirgs kustas uz priekšu ar nedaudz pagarinātiem soļiem un izteiktāku impulsu. Paplašināti rikši – zirgs nosedz maksimāli lielu zemes platību ar katru soli, pagarinot tos, pateicoties impulsam.