Tagad pastāsti, kurš normāls cilvēks (izņemot mazās klases, jo tur normālu un ne visai pieaugušu/gudru bērnu attiecība ir 1:1 labākajā gadījumā) apliek otru par viņa fizisko izskatu? Normāliem cilvēkiem ir dziļi vienalga par to, kā tu, tava māsa un tavs suns izskatās.
Tev tiešām liekas, ka sabiedrība būšanu formā uzspiež kā normu? Sūdīgi tev liekas. Tagad populāri ir nevis būt formā, bet būt ĪPAŠAM un ATŠĶIRĪGAM, kas vairākos gadījumos nozīmē būt resnam un ar to lepoties.
Kā viens gudrs cilvēks ir teicis - būt resnam ir noziegums pret sevi. Un nevajag malt attaisnojumus par ''lēnajām vielmaiņām''. Vajag mazāk rīt un vairāk kustēties, tad vielmaiņa nebūs vainīga pie tā, ka kāds ir ļumīgs puņķis, kas nevar tikt līdz ceturtajam stāvam bez 4 pieturas punktiem.
Ja tu nevēlies trenēties un sasniegt mērķus šajā jomā, neheito citus par to, ka viņi vēlas. Kā nekā katram sava dzīve un izvēle, pie tam šajā gadījumā tas tevi neskar absolūti nekā, ja vien neskaita tavus kompleksus, kas skaidri atklājas attiecībā uz trenētiem cilvēkiem.