Šodien ir 21. marts - diena, kad dzimis izcilais brazīļu F1 pilots Airtons Senna. Šodien Senna būtu atzīmējis 50 gadu jubileju, ja ne vien traģiskā avārija 1994. gada San Marino GP. Piedāvāju ieskatu Sennas dzīvē un karjerā, kā arī galeriju.
Ayrton Senna da Silva piedzima 1960. gada 21. martā, Brazīlijā, San Paulu pilsētā, pēc viņu iedalījuma, sava veida pilsētas rajonā, kurš saucas Santana. Viņa ģimene nebija trūcīga, tēvam piederāja zemes īpašumi. Jau agrā bērnībā Senna ieinteresējās par autosporta sacīkstēm, un uzsāka baukt ar kartingu. Pirmo kartingu Airtons saņēma dāvanā no māsas Viviannas un 13 gadu vecumā piedalījās pirmajās sacīkstēs. 1977. gadā jau tika izcīnīts tituls American Kart Championship un Senna turpināja startus jau Pasaules kartinga čempionātā. Turpmāk no 1978. līdz 1982. gadam Pasaules čempions kartingā bija tieši Senna, ar izņēmumiem 1979. un 1980. gadā, kad Airtons palika otrais.
1981. Senna arī uzsāka startus forumulu sacīkstēs un pārcēlas uz Lielbritāniju. 1981. - divi tituli RAC un Townsend-Thoreson Formula Ford čempionātos. 1982. Senna ģimenes spiediena dēļ gandrīz pārtrauca karjeru autosportā, tomēr par laimi nāca izdevīga piedāvājums no Formula Ford 200 komandas, un Senna tomēr turpināja. 1983. gads tika pavadīts Britu F3 čempionātā, kurā arī ciešā cīņā ar citu vēlāko F1 pilotu - Martinu Brandlu - izcīnīts tituls.
1984. kļuva par Airtona Sennas debijas gadu F1. Testus brazīlietis veica daudzās komandās - Williams, McLaren, Brabham un Toleman, bet uz F1 starta Senna pimoreiz nonāca tieši Toleman sastāvā. Turpinājumā sekoja spoža un panākumiem, spilgtāmm uzvarām bagāta karjera. Punktus Airtonam izdevās gūt jau savā otrajā sacīkstē, un jau debijas gadā 3 reizes izcīnija vietu uz pjedestāla. Savā karjerā Senna pierādīja sevi, kā izcilu pilotu lietus apstākļos, Savu pirmo pjedestālu 1984. gada Monako Gran Prix, kā arī pirmo uzvaru 1985. gada Portugāles Grand Prix braucējs izcīnija tieši lietus laikā. Kopumā Airtons F1 ieguvis 41 uzvaru, 65 uzvaras kvalifikācijās un 80 finishus uz pjedestāla. Airtona kvalifikācijas uzvaru rekords tika pārspēts tikai 2006. gadā, kad to izdarīja Mihaels Šūmahers. Joprojām nav pārpēts Sennas rekords Monako GP uzvaru skaita ziņā - sešas reizes Airtons uzvarēja Monako ielu trasē.
1985. - 1987. gadā Airtons startēja Lotus komandā, izcīnija 6 uzvaras, un kopvērtējumā divas reizes 4., 1987. gadā 3. vieta. 1988. - 1992. gadas tika pavadīts Mclaren komandā, toreiz - Honda Marlboro McLaren. Šis laiks uzskatāms par veiksmīgāko Sennas karjerā - 30 uzvaras un 3 F1 čempiona tituli - 1988., 1990., un 1991. gadā, kā arī vicečempiona tituls 1989. gadā. Šie gadi iegājuši F1 vēsturē arī ar sīvām cīņam Airtona un cita izcila pilota - Alana Prosta - starpā. Prosts paspēja izcīnīt 4 titulus savā karjerā...
1994. gadā Senna nomainīja komandu, un savas karjeras pēdējos posmus aizvadīja Williams-Renault sastāvā.
Liktenīgā avārija notika 1994. gada sezonas 3. posmā - San Marino Grand Prix Imolas trasē. Pirmajos divos posmos Senna nebija finišējis, un tādēļ cerēja, ka beidzot varēs sākt savu sezonu un cīņu par titulu San Marino. Kvalifikācija to apstiprināja - Airtons izcīnija pirmo starta vietu, tomēr noskaņojumu visiem nomāca divi nopietni incidenti. Piektdienas treniņbraucienos nopietnu avāriju piedzīvoja Rubenss Barikello, kurš ietriecās riepu nožogojumā lielā ātrumā, salaužot roku un degunu. Barikello F1 startē F1 vēl šobaltdien, un šogad, kā kādreiz Senna, brauc Williams komandā. Otra nelaime notika sesdienas kvalifikācijas laikā, kad avārijā bojā gāja austrietis Rolands Racenbergers. Braucēji un FIA apsvēra iespēju atcelt posmu, tomēr visi vienojās startēt. Sacīkste jau sākumā izvērtās nelaimīga, jo stratā notika liels incidents, kurā vienai no formulām atdalījās ritenis, un ielidoja tribīnēs, ievainojot 8 skatītājus un policistu. Sacīkstei atsākoties, Senna uzrādīja labu ātrumu, divus apļus nobraucot ar 3. labāko laiku tobrīd. Nākamjā aplī notika traģēdija. Ātrajā Tamburello līkumā mašīna nespēja to izbraukt, visdrīzākais kāda mehāniska bojājuma dēļ, un Senna ae aptuveno ātrumu 217 km/h ielidoja betona nožogojumā. Braucēju izvilka no kokpita FIA trases mediķu komanda un helikopters nogādāja Sennu Boloņas slimnīcā. Diemžēl, dzīvibu neizdevā glābt, un Airtons Senna tika pasludināts par mirušu. Izpētot avāriju, visdrīzākais, ka atdalījies priekšējais ritenis trāpija pa Sennas ķiveri ar lielu spēku, triecot braucēja galvu pret kokpita aizmuguri, kā arī daļa no piekares,kāds metāla stienis, taranējis ķiveres priekšdaļu. Viss iepriekšminētais izraisījis nāvējošus ievainojumus. Precīzi tas tā ari nav noskaidrots un pastāv arī dažādas citas versijas par avārijas iemesliem.
Uz doto brīdi Sennas avārija ir pēdējais nāves gadījums F1 sacīkstēs, mašīnu un trašu drošība ir piedzīvojusi milzīgus uzlabojumus,un salīdzinot ar 80-tajiem gadiem, un 90-to gadu sākumu šobrīd ir riski ir ievērojami mazāki. Kas attiecas uz Sennu, tad šī diena noteikti ir ļoti īpaša arī viņa māsasdēlam - Bruno Senna šogad uzsāk startus F1 HRT komndas sastāvā. ŠEIT mans raksts par Bruno Sennu. turpinājumā mirkļino Airtona karjeras foto un video...
