Vīrs, kas dzimis tepat Rīgā un kura mūža devīze ir bijusi: "Uz priekšu, uz Marsu!", kurš pirmais (jau Rīgā) rēķināja starpplanētu lidojumu trajektorijas, īpaši detalizēti - ceļojumam uz sarkano planētu.
Dzimis: 1887.g. 23.augustā, Rīgā
Miris: 1933.g. 28.martā, Kislovodskā, Krievijā
F. Candera dzīves 28 gadi pagāja Rīgā
Dzīves periodi:
Rīgā: 1887 – 1915 Maskavā: 1915 –1933
Intereses izgudrošanas jomā: Raķetes un lidmašīnas apvienošana, lai izmantotu Zemes vai kādas citas planētas atmosfēru gravitācijas lauka pārvarēšanai. Apvienotas konstrukcijas un tās dzinēju aprēķini.
Starpplanētu kuģa-aeroplāna un tā dzinēja konstrukcijas projekti. Pieteikums Krievijas Patentu valdei (1924.gada 8.jūlijā) „F.Candera starpplanētu kuģis-aeroplāns".
F.Candera vadībā izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm GIRD-X ar šķidrā kurināmā (šķidrs skābeklis+benzīns) dzinēju (pacēlās gaisā 1933.gada 25.novembrī). Citu dzinēju projekti, kuros līdz ar šķidro degvielu izmantotu arī cieto degvielu.
Saules gaismas spiediena izmantošana kuģa ātruma palielināšanai starpplanētu telpā.
PSRS pirmie reaktīvie dzinēji OR-1 un OR-2, kas darbojās ar šķidro degvielu, 1928-1933
Spārņotā raķete S
aules būris
Astronautika: Starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķini, īpaši precīzi - lidojumam uz Marsu
Dzīvības nodrošināšanas sistēmas kosmiskajā lidojumā un astrobotānika: kosmosa kuģu aizsardzība pret ārējas vides iedarbību (radiācija un meteorīti)
pirmā kosmiskā siltumnīca („aviācijas viegluma oranžērija") (augsnes vietā izmantojot 3 reizes vieglākas kokogles).
Ietekmes, kas veidoja F.Canderu kā zinātnieku un izgudrotāju:
Tēvs
Arsts, zinātnieks – amatieris, Rīgas Dabas muzeja Dabaszinātņu nodaļas faktiskais vadītājs, Rīgas Dabas pētnieku biedrības loceklis, - interesējās par zinātni, astronomiju, tikko veidoties sākušo aviāciju; bija savācis lielu bibliotēku, aizrāvās ar zinātnisko fantastiku. Pēc F.Candera atmiņām, tieši piedalīšanās tēva zinātniskajās nodarbībās, atrašanās viņa muzejā, tēva bibliotēkas grāmatu lasīšana, tēva stāsti par zvaigznēm, planētām, uz kurām varētu būt iespējamas dīvainas dzīvības formas, rosināja fantāziju un vēlēšanos patstāvīgi nodarboties ar zinātni. Stāsti par O.Lilientāla lidojumiem un tēva aizraušanās ar pūķu laišanu "..modināja domu par manis paša lidojumu uz citām planētām. Šī doma mani vairs neatstāja. Jau bērnībā es sāku pētīt zvaigžņu kartes un atcerēties zvaigznāju aprises". (F.Canders. No zinātniskā mantojuma. M.,1967, 56 lpp. krievu val.). Par pirmo nopelnīto naudu F.Canders nopirka 1,4m garu, 4 collu diametra tālskati astronomiskiem pētījumiem.
Rīgas reālskola
Pateicoties vēstures un kosmogrāfijas skolotājam Vesbergam - pirmā iepazīšanās ar Ciolkovska darbiem (K.Ciolkovska raksts „Visuma pētījumi ar reaktīviem aparātiem" 1903.gadā), un tas radīja aktīvu interesi par raķešu būvi.
Rīgas politehniskais institūts
Lektori – Pēterburgas zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Pauls Valdens (ķīmija), Pirs Bols (matemātiķis, zinātniskie darbi debesu mehānikā), Teodors Kaleps (viens no avio dzinēju būves pionieriem Krievijā), Mehānikas fakultātes dekāns Č.Klarks (kuģubūves speciālists). RPI goda biedrs bija N.Žukovskis. 1908.gadā – aviācijas ēras rītausmā – pirmā studentu gaisa kuģošanas un lidošanas tehnikas biedrība, lidmodeļu un planieru būve, Rīgā pirmā lidaparātu izstāde.
Rūpnieciskā Rīga kā zinātnes progresa centrs
Rīga kā rūpnieciski attīstīta pilsēta bija viens no Krievijas aviācijas, vagonu, velosipēdu un mašīnbūves centriem (pirmie aviācijas motori Krievijā un pirmās lidmašīnas tika izgatavotas rūpnīcā «Motors» 1909. –1910.gados T.Kalepa vadībā. Rūpnīcā «Motors» F.Canderam bija pirmā prakse aeroplānu būves nodaļā, kas attīstīja praktisku inženiera domāšanu. F.Canders strādāja arī gumijas izstrādājumu rūpnīcā «Provodņiks», iepazīstot arī šī materiāla īpašības un iespējas lietot kosmiskajā tehnikā.
