Datoru sastāvdaļas.13

Vieta, kur uzlikt un savienot visu augstākminēto. Principā pamatplate sastāv no elektroniskiem celiņiem starp procesora, atmiņas un kontrolieru spraudņiem, un mikroshēmām, kas nodrošina datu apmaiņu starp šīm iekārtām. Barošanas bloks Dators patērē strāvu, ko stabilizē un sadala barošanas bloks. Pieslēdzot jaunu datoru strāvas avotam, pārliecinieties, ka tas atbilst uz datora aizmugurējās sienas norādītajam. It īpaši tas attiecināms uz datortehniku, kas vesta no valstīm, kurās pieņemts no Eiropas standarta atšķirīgs spriegums. Skaņas karte Skaņas karte ir iekārta kvalitatīvas skaņas izvadīšanai. Ar skaņas karti var klausīties un pat radīt mūziku, ja tai pieslēdz mūzikas instrumentus. Elektriskos mūzikas instrumentus, kuriem ir speciālā MIDI standarta interfeisi, var pieslēgt pie skaņas kartes. Skaņas karte visā drīzumā būs standarts visiem datoriem. Šodien skaņu efekti ir svarīgi spēlēs, taču arvien vairāk parādās nopietnas programmas, kas izmanto arī skaņu. Internetā var atrast daudz skaņu, ko bez skaņas kartes nedzirdēsim, kas liecina par skaņas nostiprināšanos datoros. Video karte Ir dažādas kartes video signāla ievadīšanai un izvadīšanai, kā arī video signāla kodēšanai un spiešanai. Video karte var aizstāt vai strādāt paralēli video kontrolierim. Pašreiz pasaulē valda MPEG video saspiešanas standarts. Ar MPEG standartu saspiests video aizņem daudzreiz mazāk vietas, līdz ar to reāla filma var tikt novietota uz CD-ROM, tāpat varam saņemt video klipus no Internet. Lai noskatītos šādu video, nepieciešams atkodēt MPEG, ko pietiekami ātri dara tikai videokartes, kurām ir šim mērķim domāti speciāli procesori. Video kartes dod arī iespēju ievadīt vai izvadīt no datora videoinformāciju videomagnetafonam, tāpat arī skatīties televizoru uz datora ekrāna. Dators ar videokarti var aizstāt TV montāžas studiju videoamatierim.

Cietais disks Cietais disks ir atmiņas iekārta. Vieta, kur pastāvīgi glabāt informāciju. Jo lielāks diska apjoms, jo vairāk informācijas (programmu, datu, tekstu utt.) jūs varēsiet glabāt uz tā. Cietais disks ir kā grāmatu plaukts - jūs varat salikt tajā tikai tik daudz grāmatu, cik ir brīvas vietas. Lai ieliktu kādu jaunu grāmatu, kāda cita (veca) ir jāizmet ārā. Mūsdienu programmu paketes bieži vien aizņem pāri par 10Mb vietas uz cietā diska. Spēcīgākas operētājsistēmas, teksta redaktori, elektroniskās tabulas, datu bāzes aizņem pat vairāk nekā 20Mb vietas. Standarta cietais disks šodien ir 1,2Gb. Tiem, kas strādāja ar personāliem datoriem pirms kādiem 5-7 gadiem, tas liekas fantastiski daudz, jo toreiz cietā diska apjoms svārstījās starp 20Mb un 40Mb. 80Mb un 120Mb jau tika uzskatīts par kolosāli lielu apjomu. Šodien neceriet tikt cauri ar tik niecīgiem disku atmiņas resursiem. Arī 1,2 Gb būs aizpildīti ļoti ātri. Cietajiem diskiem un naudai ir viena kopīga īpašība: kā naudas, neatkarīgi no daudzuma, vienmēr trūkst, tā cietie diski, neatkarīgi no apjoma, vienmēr ir pilni. Mīksto disku iekārtas Mīkstie diski ir atmiņas iekārtas. Atšķirībā no cietiem diskiem mīksto disku iekārtās disketes var nomainīt, ar disketēm varam pārnest datus no datora uz datoru. Ir divu veidu mīksto disku iekārtas: 3 collu un 5 collu disketēm. Pašreizējais standarts ir 3-collīgas disketes, tāpēc arvien retāk sastopamas 5-collīgo mīksto disku iekārtas. 3-collīgās disketes ietilpība parasti ir 1,44Mb, bet 5-collīgajai 1,2Mb. Dažas firmas pašreiz cenšas ieviest standartu 3-collīgajai disketei ar ietilpību 120Mb. Jaunas programmas agrāk tika izplatītas ar disketēm, šodien gan parasto diskešu apjomi ir pa maziem, daudzas programmas tiek izplatītas tikai ar CD-ROM jeb lāzerdisku datoru palīdzību. CD-ROM iekārta CD-ROM ir atmiņas iekārta, ar ko var nolasīt informāciju no lāzerdiskiem (~650Mb). Ir ieteicams to iegādāties, jo tagad liela daļa programmatūru instalāciju nāk tieši uz CD-ROM. Iekārta principā ir tas pats mūzikas lāzerdisku atskaņotājs, tikai mūzikas vietā var būt jebkura datoram saprotama informācija, ieskaitot arī mūziku. 6x, 8x, 12x un pat 24x CD-ROM iekārtas nozīmē, cik reižu šī iekārta strādā ātrāk par standarta mūzikas nolasītāju. Šie ātrumi lieti noder, izmantojot datu bāzes un video no lāzerdiskiem. Rakstoša CD iekārta Rakstošais CD ir atmiņas iekārta, kura var lasīt un rakstīt lāzerdiskus. Ierakstāmo lāzerdisku var ierakstīt tikai vienreiz, tiesa, to var darīt vairākas reizes, pakāpeniski pierakstot informāciju diskam klāt, līdz tas ir pilns. Strīmeris Atmiņas iekārta, kas līdzīgi magnetafonam kā datu nesēju izmanto magnētisko lenti. Iekārtu izmanto lielu datu uzglabāšanai kasetēs. Datu apstrādei ir nepiemērotas sava lēnuma dēļ, bet datu uzglabāšanai (drošībai un arhivācijai) tās ir noderīgas iekārtas. Standartietilpība ir 300Mb - 50Gb.

Tastatūra Tastatūra ir ievadiekārta. Bez tās lietotājs nevar ievadīt datorā informāciju (ja vien viņš neizmanto skeneri vai peli). Ir dažādas tastatūras, taču tām visām ir kopīgas iezīmes – vienādi izvietoti simboli (izvietojums praktiski neatšķiras no rakstāmmašīnu taustiņu izvietojuma). Simbolu izvietojums nav nejaušs. Tam ir stingri zinātnisks pamatojums. Ātrrakstīšanas tehnikā, kad darbojas visi desmit pirksti, ir svarīgi, lai veicamo piesitienu biežums dažādiem pirkstiem stipri neatšķirtos. Tāpēc, pamatojoties uz statistikas datiem par burta sastapšanās biežumu tekstā, tika izstrādāts atbilstošs tastatūras izvietojuma variants. Protams, dažādām valodām viena un tā paša burta parādīšanās biežums var atšķirties. Tāpēc, piemēram, franču tastatūrā atšķirībā no angļu varianta A un Q ir apmainīti vietām, vācu tastatūrā vietām apmainīti ir Z un Y, bet kirilicas tastatūra ir pilnīgi savādāka. Latviešu valodas tekstu ievadei angļu standarts gan nav īsti piemērots, taču tas ir populārākais Latvijā, kaut arī ir izstrādāta latviešu valodas ergonomiskā tastatūra, kurā ievērots latviešu valodas burtu biežums. Cilvēkiem, kas datorā vada lielus tekstu apjomus latviešu valodā, drukājot “akli”, būtu vērts padomāt par ergonomiskā standarta izmantošanu. Gandrīz visām tastatūrām uz diviem vidējiem taustiņiem (angļu standartā F un J) ir nelieli izcilnīši, kas atvieglo atskaites taustiņu atrašanu, neskatoties uz pirkstiem. Tastatūras ergonomika, kā tiek spiesti taustiņi, vai tie nospiežas vienmēr un lieki nedublējas, ir ļoti svarīga. Tiesa, apšaubāms ir fakts, ka, izmantojot sliktu klaviatūru, var sabojāt veselību. Pamēģinot firmas tastatūru un salīdzinot to ar lētu tastatūru, un ar pirkstiem sajusto atšķirību attiecinot arī uz datora iekšpusi, kļūst skaidrs, kamdēļ firmas datori maksā 20-30% dārgāk. Ar firmas tastatūru strādāt ir patīkamāk, taustiņus var nospiest viegli, tie nav jāsit vairāk reižu. Smieklīgi sīkumi, bet ja cilvēks visu dienu “klabina”, tas ir svarīgi.

Pele ir ievadiekārta, kas atvieglo lietotāja “sazināšanos” ar datoru. Ar peles palīdzību var norādīt punktu vai apgabalu uz ekrāna. Lietojumprogrammas izmanto peli, lai veidotu dialogu ar lietotāju, piekārtojot darbību ekrāna apgabalam, ja uz tā atrodoties peles norādītājam, tiek nospiesta peles poga. Ir divu un trīs pogu peles. Standarts ir divas pogas. Trīspogu peles vidējā poga tiek izmantota tikai ļoti retās programmās. Mobilos piezīmjdatoros peles parasti ir bumbiņas, gumijas puļķīša vai jūtīgas plāksnītes veidā. Visērtākā ir tā pele, pie kuras esi pieradis. Skeneris Skeneris ir ievadiekārta, ar kuru ievada bildes datorā. Bildi novieto uz skenera tāpat kā uz kopētāja, vai arī ir mazāki skeneri, ar kuriem pārbrauc bildei pāri. Ievadītais attēls ir lielas matricas formātā, kur katrs tās elements apzīmē krāsu. Šādus attēlus var apstrādāt kopumā kā fotogrāfijas. Tos var palielināt, samazināt, izgriezt kādu daļu, bet nevar uztvert kā tekstu.

Burtu atpazīšanas programmas ieskanētu tekstu “atpazīst” un pārvērš to teksta redaktoram saprotamā formā. Līdz ar to tiek ietaupīts laiks un enerģija teksta ievadīšanai. Taču šāds burtu atpazīšanas process nebūt nav triviāls. Pirms sāciet izmantot darbā tekstu atpazīšanu, pārbaudiet, vai procesa ātrums, kļūdu līmenis un procesa ērtība jūs apmierina. Skeneri var būt krāsaini un melnbalti. Iegādājoties skeneri, pievērsiet uzmanību tā izšķirtspējai - jo lielāka ir izšķirtspēja, jo kvalitatīvāks būs ieskenētais attēls. Digitaizeris Digitaizeris ir ievadiekārta karšu, shēmu u.c. attēlu ievadīšanai. No liela oriģināla var ievadīt precīzas koordinātes datorā. Spriežot pēc digitaizeru popularitātes, skaidrs, ka karšu skenēšana nespēj aizstāt digitizēšanas roku darbu profesionālās aprindās.

Monitors ir izvadiekārta, kas nodrošina datora dialogu ar lietotāju. Ir dažādu veidu monitori. Tie atšķiras ar savu izšķirtspēju jeb attēlojamo punktu skaitu. Vēsturiski ir bijuši dažādi video standarti: CGA, EGA, VGA, SVGA u.c. Mūsdienās visizplatītākie ir SVGA (Super Video Graphic Adapter) monitori.

Jebkurš monitors izstaro radioaktīvo starojumu. Tāpēc ieteicams blakus datoriem novietot podiņus ar kaktusiem. Tikai jāuzmanās, kaktusus laistot, lai ūdens neiekļūst datortehnikā. Cita iespēja izvairīties no starojuma ir iegādāties zemas radiācijas monitorus (low radiation). Lai acis mazāk nogurdinātu, var izmantot speciālus aizsargekrānus vai monitorus ar zemāku intensitāti (low emission). Ir arī ekrānu aizsargfiltri. Tiesa gan, likt kārtīgas firmas ražotam monitoram virsū Āzijā ražotu filtru par 5 Ls, ir tas pats, kas pēdējam Audi modelim pielikt klāt kabatas lukturīšus. Ekrāna ergonomika patiesībā ir svarīgākais parametrs, pērkot datoru biroja darbam. Datora reakcijas ātrums 20-50% robežās tekstu apstrādē nevienu šodien neinteresē, tas notiek ļoti ātri jebkurā gadījumā, bet konkrētā darbinieka veselība un spēja strādāt arī nākošgad ir svarīga.

Printeris ir izvadiekārta. Iespējami visdažādākie printeri, sākot no adatu printeriem līdz krāsainiem lāzerprinteriem. Printeri drukā pa punktiņiem. Adatu printeriem svarīga ir drukājošā galviņa un adatu skaits tajā. Jo vairāk adatu, jo kvalitatīvāka būs druka. Parasti ir 9 vai 24 adatu printeri. Pamatprincips, ko izmanto adatu printerī, līdzinās rakstāmmašīnas principam, jo adatu printerī simbolu “iekrāsošana” tāpat kā rakstāmmašīnā notiek ar speciālas lentas palīdzību. Adatu printeri ir lēni un skaļi, un pašreiz vairs nav lētāki par tintes printeriem. Līdz ar to adatu printerus izmanto arvien retāk. Tie ir neatsverami reizēs, kad jādrukā caur paškopējošām formām, jo pārējo veidu printeri šo darbu nespēj veikt. Viskvalitatīvāko izdruku var iegūt ar lāzerprinteri. Tas izmanto kaseti ar speciālu pulveri, kas tiek “uzkausēts” papīram. Kad pulveris beidzies, ir jānomaina kasete. Kaut arī šāda kasete ir dārga, tās pietiek ilgam laikam. Tintes printeri ir lētāki nekā lāzerprinteri, un to izdruku kvalitāte bieži vien neatpaliek no lāzerizdrukas, taču tintes printeri drukāšanai izmanto ar speciālu tinti pildītus speciālus rezervuāriņus (pērkot jaunu, pievērsiet uzmanību tam, lai nopirktu pareizo modeli), kas ātri vien iztukšojas. Līdz ar to tintes printera uzturēšana izmaksā dārgāk. Tintes printeri ļoti strauji progresē. Pašreiz praktiski visi jaunākie tintes printeru modeļi drukā arī krāsās. Daži no tiem gandrīz sasniedz foto kvalitāti. Domājams, ka, pateicoties tintes drukātājiem, mēs nākotnē drukāsim tikai krāsās.