Mazliet par Raganām...15

Galvenās raganu apsūdzības bija tādas,ka tās manipulē ar laika apstākļiem. Viņas nelaikā radīja sniegu, lietu, krusu, negaisu, salu, sausumu, salnas. No šīm burvestībām baidījās lauku iedzīvotāji, jo tie cieta visvairāk.

Raganas apsūdzēja arī par vīriešu impotences pieburšanu, slimību piesaukšanu un lopu neauglību.

Viduslaikos raganas un burvji tika uzskatīti par cilvēkiem, kuri savu dvēseli pārdevuši velnam.

Slēdzot līgumu , Sātans no sākuma kristīja raganu (burvi), Pēc tam iezīmēja tos ar īpašu zīmi - pieskārās rokai, vietai ar auss vai arī jebkurai citai ķermeņa daļai, un visur, lai kur arī viņš nepieskartos, iestājās nejūtība pret sāpēm; tai vietā varēja durt, kniebt, dedzināt, bet rezultātā tā neasiņoja. To sauca par Sātana zīmogu.

Līgumā velns ierakstīja gan savus, gan arī raganas un burvja pienākumus. Līgums tika parakstīts ar tā slēdzēja asinīm, bet Sātans to apzīmogoja ar savu zīmogu - savas govs kājas nospiedumu. Saskaņā ar līgumu raganas un burvji apņēmās visādi kaitēt cilvēkiem un Dievam, bet velns solīja par to ņemt viņus savā aizgādībā.

Uzskatīja, ka raganas ir cēlonis neizskaidrojamām slimībām. Mēdza uzskatīt, ka viņas ar savu skatienu spēj nogalināt cilvēku vai dzīvnieku. Tika uzskatīts, ka raganu pienākums ir nest cilvēkiem ļaunumu.

Viens no raganu un burvju pienākumiem bija piedalīties sabatos. Tajos tika zaimots Dievs un pielūgts Velns. Kristiešu rituāli tika apsmieti un parodēti.

Uz sabatu raganas devās lidojot uz slotas vai krāsns kruķa, pirms tam ieziedušās ar burvju smēri, no mājām izkļūstot caur skursteni. Dažkārt līdz satikšanās vietām viņas nokļuva arī pa zemi pārvērtušās par suni, kaķi vai zaķi.