Jau no seniem laikiem krievu pasakās parādās kāds personāžs vārdā „баба Яга”. Pieņemts, ka tā ir vecene, kura nodarbojas ar dažādām melnām burvestībām. Bet ko īsti nozīmē šie vārdi un no kurienes tie ir cēlušies?
Pirms laba laika uzzināju interesantu patiesību. Izrādās, ka šie divi vārdi ir cēlušies no diviem citiem vārdiem „баба йога”. Tātad vecene, kura nodarbojas ar jogu. Bet vai tiešām tā ir vecene? Izrādās, ka baba ir cienīga vīrieša tituls. Tātad pareizāk būtu teikt, ka vecītis, kurš nodarbojas ar jogu.
Ir vēl viena interesanta lieta. Izrādās, ka krievu pasakas, kas jau no seniem laikiem tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi, ir patiesu notikumu atspoguļojums. Jo tiešām ir bijuši laiki, kad dzīvnieki bija tuvās attiecībās ar cilvēkiem. Piemēram, tāds dzīvnieks kā lācis agrāk bija mājdzīvnieks, kurš darīja tādus darbus, kā bedres rakšana un baļķu nešana. Dzīvnieki un cilvēki bija ļoti draudzīgās attiecībās. Lāča nosaukums krievu valodā медведь sastāv no divām daļām medus un zināt, tātad lācis ir tas, kurš zin, kur var iegūt medu. Un kā ar slotām, uz kurām varot lidot? Jā, tik tiešām slotu varot uzburt tā, lai uz tās varētu lidot.
Visas šīs pasakas un mīti liekas tik neticami, jo mūsdienās cilvēks nespēj paveikt daudzas lietas, kas ir aprakstītas pasakās. Kāpēc tā? Mēs taču zinām, ka cilvēks laika gaitā tikai attīstās. Un tāpēc mūsu prāts atsakās pieņemt to, kas rakstīts pasakās. Bet izrādās, ka pēdējo dažu tūkstošu gadu laikā ir notikusi cilvēka devolūcija, kuras rezultātā cilvēks ir samazinājis savas spējas.
Kas tad ir evolūcija? Mūsu prāts saka, ka evolūcija ir tās tehnoloģijas, ko redzam savā priekšā. Bet kā tad izskaidrot visas tās brīnumainās spējas, kas piemita seno laiku cilvēkiem, visas tās dižās celtnes, kas ir uzbvētas senos laikos un kuras vēl joprojām nespējam pārspēt mēs? Viena cita teorija saka, ka mūsdienu cilvēks no akmens laikmeta cilvēka atšķiras tikai ar rekvizītiem. Piemēram, akmens laikmeta cilvēks grieza ar akmeni, bet mūsdienu cilvēks griež ar nazi. Kāda atšķirība? Nazis ir evolucionējis, bet cilvēks ir palicis tāts pats. Vēl jo vairāk mūsdienu cilvēks ir kļuvis vājš, slims utt. Tātad notiek devolūcija. Un nav brīnums, ka daba, redzot, ka cilvēks ir novērsies no pareizā ceļa, ir novērsusies no viņa. Dzīvnieki no cilvēka draugiem ir kļuvuši par viņa ienaidniekiem un par katru cenu mēģina viņu apēst. Kāds tam ir cēlonis? Varbūt cilvēks ir pieņēmis dabu par vienkāršu matēriju un tāpēc daba izturas pret cilvēku tā, kā viņš to ir nosaucis. Uz kādiem karaliskiem labumiem cer cilvēks, ja viņš ir nosaucis karali par bomzi?
