Labrīt, spokiem, rēgiem, mošķiem un citiem zvēriem!
Katram cilvēkam, kas izvēlējies apgūt mākslu, tās pamatus, nākas saskarties ar - Diplomdarbu. Mūsu vidusskolā, to sauc par kvalifikācijas darbu.
Viss beidzies. Izlaidums jau bijis. Es tiku līdz darba izstrādei, radīju to, pārkāpu pāri suņa astei. Taču tas ir tikai sākums. Sākums kaut kam lielākam, sarežģītākam un interesantākam. Cik reižu vēlējos mest visu pie malas, vairs neatminos.
Ir aizritējuši četri gadi skolas sienās, priekšā man tāls ceļš, bet, lai uz tā tiktu, nācās iet cauri negulētām naktīm...
Dzēru kafiju, skatījos neskaitāmas šausmu filmas, rakstīju teoriju.
Kas bija sākumā?
Sākumā dzima idejas, trīs idejas (bailes, mākoņi, ilustrācijas) no kurām izvēlējos vienu, kurai veltīt visvairāk laika. Tapa skices. Ar tām arī šajā rakstā dalīšos.
Tēma neparasti parasta - Bailes. Mūsdienu pasaule ir pilna ar bailēm, ciešanām, tumsu un sāpēm. Un ikviens ir sajutis bailes. Ja tās kļūst pārāk spēcīgas, tās pāraug fobijā. Mana dzīvā fantāzija bieži atmodina baiļu emocijas, dažkārt neprotu tās kontrolēt, sāku baidīties no visa un nekā. Jātiek sev pāri, jāatrod sevi. Eksistences meklējumi, sevis stiprināšana ar cerību, ka izdosies šīs bailes pārdzīvot, līdz citām bailēm…
Manuprāt, labākais veids, kā atbrīvoties no šīm spēcīgajām, intensīvajām un traucējošajām sajūtām, ir izdzīvot tās uz papīra, vēlāk uz audekla.
Dzima divu veidu skices. Vienas gleznoju ar roku uz akvareļu papīra, strādāju ar tušu, ogli, korekcijas pildspalvu, citiem materiāliem. Otra skiču sērija tapa digitāli, izmantojot kolāžas principu. Strādāju ar dažādām attēlu apstrādes, datorgrafikas programmām, bet pamatā talkā ņēmu Corel Paint x6 versiju un Corel PaintShop Pro x7.
Darbos, kas tapa uz papīra ar smalku otu un spalvu ir vēl kāda slepena sastāvdaļa. Varbūt kāds nojautīs. Skaļi negribu to rakstīt. Tas bija noslēpums visu mācību gadu.
