Skatos un priecājos, ka spokos sāk parādīties pašu zīmējumi. Vienmēr esmu baidījusies likt savus darbiņus, jo viņi ir ļoti neizprotami, mistiski, neizskaidrojumi un man negribās, lai visi uzreiz saka, ka darbi ir slikti, kāda jēga vispār tādus likt un tā tālāk.
Es saņēmos, esiet saudzīgi, es tikai mācos! 
Lai būtu interesantāk, es pastāstīšu kaut ko par mani un zīmēšanu. Jau kopš agras bērnības es mīlēju ņemt rokās baltu lapu, zīmuļus un zīmēt.
Jau no pašiem aizsākumiem man nav patikuši krītiņi. Es nekad nesapratīšu tos, kuri zīmē ar tiem neforšajiem zīmēšanas instrumentiem. Jāatzīst, ka zīmējumi jau nebūt nav slikti, bet nu tomēr - Krītiņiem, nē!
Interesanti varētu likties tas, ka nevienam no maniem darbiem nav nosaukuma. Es zīmējot improvizēju, man nav noteikts plāns un mērķis, ko es gribu uzzīmēt. Tad nu ļaušu jums būt radošiem un izdomāt maniem darbiem nosaukumus.
Daudzi man ir vaicājuši, ko es ar šiem zīmējumiem esmu vēlējusies pateikt? Nav bijusi tāda reize, kad es būtu atbildējis uz šo jautājumu. Nu piemēram šis zīmējums, par tādu jau varētu uzrakstīt veselu pārspriedumu!
Portretus es zīmēju reti, bet, kad to daru - daru maksimāli cītīgi!
